"Mana mamma bija apaļīga, un arī es esmu, tur nekas nav maināms..." – šādas frāzes mēdz izskanēt no cilvēkiem ar lieko svaru. Tomēr liekie kilogrami nav gēnos "ierakstīta" nolemtība. No vecākiem var tikt mantota vien nosliece uz aptaukošanos, taču tas, vai liekais svars būs, ir tikai un vienīgi cilvēka paša rokās.
Vēl tie, kas sver vairāk, nekā pašiem gribētos, mēdz teikt: "Es ēdu ļoti maz, bet tik un tā pieņemos svarā. Pie visa vainīgi gēni." Liekie kilogrami veidojas vien tad, ja cilvēks ar uzturu diennaktī uzņem vairāk kaloriju nekā iztērē. Viss liekais, ko organisms neizmanto enerģijas ražošanai, nogulsnējas taukos. Tātad, grozies kā gribi, būtībā ir divi liekā svara veidošanās pamatiemesli: vai nu cilvēks par daudz ēd, vai par maz kustas. Ļoti bieži gan cilvēks apēd par daudz, pats to neapzinoties.
Foto: PantherMedia/ScanpixIlgstoša televizora skatīšanās ik dienu ir cieši saistīta ar lieko kilogramu veidošanos. Nesen veiktā pētījumā atklāts, ka cilvēki, kuri katru dienu pie televizora pavada aptuveni divas stundas, biežāk cieš no aptaukošanās, nekā tie, kuri televizoru skatās vien pusstundu dienā. Problēma ir tajā, ka, skatoties televizoru, cilvēks nekustas. Tā ietekmē palēninās sirdsdarbība, pazeminās asinsspiediens un krītas vielmaiņas ātrums. Stundas laikā organisms sadedzina vien 20–30 kilokaloriju.
Turklāt televizora mīļi bieži vien aizraujas ar tādiem neveselīgiem našķiem kā čipsi un popkorns. Un pat, ja izvēlas veselīgas uzkodas, sēžot pie televizora, nemanot apēd vairāk nekā vajadzētu.
Steidzīga maltītes ieturēšana
Foto: PantherMedia/ScanpixTas ir daudzu pilsētnieku netikums, jo steidzīgais dzīves ritms dzen ekonomēt laiku pat uz ēšanu. Problēma tāda, ka, ēdot ātri, cilvēks pagūst apēst vairāk nekā nepieciešams, lai iestātos sāta sajūta. Aizrit 15–20 minūtes, kamēr informācija par to, ka esi apēdis pietiekami, "aizceļo" līdz smadzenēm un iestājas sāta sajūta.
Zinātnieki uzskata, ka steidzīga ēšana ir viens no riska faktoriem tā dēvētā metabolā sindroma attīstībai, kam raksturīgi vielmaiņas traucējumi, aptaukošanās un paaugstināts asinsspiediens.
Uzkošana, kaut ko darot
Foto: ShutterstockVai tev ir ieradums ik pa laikam kaut ko iemest mutē, strādājot ar datoru, braucot ar automašīnu, skatoties televizoru, gatavojot ēst vai runājot pa telefonu? Šis nelāgais ieradums, kad roka pati meklē kaut ko gardu, kamēr esi aizņemts ar kādu nodarbi, ir saistīts ar paaugstinātu liekā svara veidošanās risku.
Aizraušanās ar ātrajām uzkodām
Foto: ShutterstockViens no galvenajiem iemesliem, kādēļ aizvien vairāk cilvēkiem problēmas sagādā liekais svars, ir stress un noslogotība, kuras dēļ grūti atrast laiku pašam pagatavot ko veselīgu mājās. Tā vietā ļoti daudzi izvēlas pa ceļam uz mājām iebraukt kādā ātrās ēdināšanas restorānā un pamieloties ar ātrajām uzkodām.
Burgeri, frī kartupeļi un citas ātrās uzkodas satur daudz "tukšu" kaloriju, proti, ēdiens ir kalorijām ļoti bagātīgs, taču satur ļoti maz vitamīnu, minerālvielu un citu vērtīgu, organismam nepieciešamu vielu. Tādēļ jau pēc neilga laika atkal gribas ēst – organisms "prasa" jaunu porciju, cerībā tikt pie tam vajadzīgajām vielām.
Ātrās uzkodas satur daudz "slikto" jeb piesātināto tauku, maz šķiedrvielu, un porcijas ir ļoti lielas. Visi šie faktori veicina liekā svara veidošanos.
Problēmu 'apēšana'
Foto: ShutterstockNe mazāk bīstams ir ieradums ēst, lai mazinātu nomāktību, satraukumu vai vientulības sajūtu. Tas, protams, notiek neapzināti, bet bauda, ko rada ēdiens, palīdz nomākt dažādas nepatīkamas sajūtas.
Speciālisti uzskata, ka aptuveni 75% gadījumu tieši emocijas liek cilvēkiem apēst vairā, nekā vajadzētu. Cik bieži tu klejo pa virtuvi, meklējot ko garšīgāku, kas uzlabotu pašsajūtu, vai arī, izjūtot stresu, ķeries pie pirmās ēdamlietas, kas gadās pa rokai, kaut nemaz nejūti izsalkumu?
Foto: ShutterstockTev dienā ir veicami simts darbi un fiziskajām aktivitātēm laika neatliek? Tu neesi vienīgā (-ais), kas tā jūtas! Mūsu paaudze dzīvo daudz ātrākā tempā nekā iepriekšējā, cenšoties paveikt pēc iespējas vairāk. Diemžēl tik dārgais laiks aizrit arī, sēžot sastrēgumā vai stāvot rindā lielveikalā. Vakarā vairumam pietiek spēka vien iekrist dīvānā pie televizora, bet sports paliek "aiz borta".
Tomēr ir ļoti svarīgi atrast laiku, lai izkustētos! Dažas idejas: ja iespējams, dodies uz darbu ar kājām vai (vasarā) brauc ar velosipēdu, no rīta piecelies pusstundu agrāk un pavingro. Formula ir vienkārša: jo vairāk kustēsies, jo vairāk enerģijas būs darbu paveikšanai! Ieslīgstot mazkustīgā dzīvesveidā, cilvēkam trūkst enerģijas un dienā izdodas paveikt aizvien mazāk.
Dalīšanās paradumos
Foto: PantherMedia/ScanpixJa esi pieņēmies svarā, paraugies uz apkārtējiem – draugiem un ģimenes locekļiem. Varbūt arī viņiem ir pavairāk tauciņu? Liekais svars savā ziņā ir lipīgs. Pētījumā, kurā piedalījās 12 tūkstoši cilvēku vecumā virs 32 gadiem, atklājās, ka tiem, kam ir draugs, otrā pusīte, brālis vai māsas ar lieko svaru, ir par 37–57 procentiem lielāks aptaukošanās risks.
Ko no tā var secināt? Tikai to, ka draugus, dzīvesbiedrus un radus nereti vieno ne tikai kopīgas intereses, bet arī kopīgi neveselīgi paradumi. Iespējams, abi esat ar sportu uz "jūs" vai esat iecienījuši katru dienu mieloties ar "fastfūdu"? Laiks noskaidrot, kas varētu būt pie vainas!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
