olīveļļa, olīves, olīvas
Foto: PantherMedia/Scanpix

Olīveļļa ir izslavēta kā viena no veselīgākajām augu eļļām, un ne bez iemesla! Tā satur daudz nepiesātināto omega 3 un omega 6 taukskābju, kas nāk par labu sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, kā arī citas vērtīgas vielas. Tomēr par šo eļļu joprojām valda daudz aplamu uzskatu. Pārbaudi, vai zini, kurš no šiem apgalvojumiem atbilst patiesībai un kurš – ne.

Visu ražotāju olīveļļas ir vienlīdz veselīgas

Foto: Shutterstock
Mīts! Lai gan olīveļļas kvalitātei it kā nevajadzētu būtiski atšķirties atkarībā no ražotāja, tā diemžēl mēdz atšķirties visai pamatīgi, vēstī Fitday.com. Negodīgi ražotāji olīveļļai mēdz piejaukt lētākas augu eļļas, lai samazinātu ražošanas izmaksas. Tādēļ iegādājies labi pazīstamu un cienījamu zīmolu olīveļļu. Izpēti interneta pieejamo informāciju par eļļas ražotāju, lai pārliecinātos, vai tas nav bijis iejaukts kādā ar eļļas kvalitāti saistītā skandālā.

Uz etiķetes meklē eļļas izcelsmes vietu! Par labu mantu neviens ražotājs nekaunēsies, tādēļ norādīs precīzu vietu, kur eļļa tapusi. Tāda nekonkrēta norāde kā "Eiropas Savienībā" dara aizdomīgu.

Tumša eļļas pudele pagarina tās derīguma termiņu

Foto: Shutterstock
Fakts! Ja vēlies, lai olīveļļa ilgāk būtu svaiga, izvēlies tādu, kas ir tumšā stikla pudelē. Nepērc olīveļļu, kas ir caurspīdīgā stikla vai plastmasas pudelē, iesaka Fitday.com. Eļļas uzglabāšana tumšā stikla pudelē pasargā to no gaismas iedarbības un pagarina tās mūžu. Jā, arī eļļa var kļūt veca, zaudējot ne tikai garšu, bet arī vērtīgās linolskābes un citas veselībai labvēlīgās bioloģiski aktīvās vielas. Tāpat olīveļļu ieteicams glabāt tumšā vietā, nevis, piemēram, uz saules apspīdētas palodzes.

Olīveļļu nedrīkst izmantot cepšanai

Daļēji taisnība, daļēji mīts. Viss atkarīgs no eļļas veida. "Extra virgin" jeb augstākā labuma olīveļļu tiešām labāk izmantot nevis cepšanai, bet salātiem, jo tā tiek iegūta mehāniski izspiežot olīvas aukstajā spiešanas metodē (neizmantojot termisko apstrādi), tādēļ tā no olīvām saglabā visvairāk vērtīgu vielu. Varētu pat teikt, ka tā ir gandrīz tīra olīvu sula, kuras sastāvā ir vērtīgās omega 3 un omega 9 taukskābes, beta karotīns, E vitamīns, polifenoli un vēl 100 citas bioloģiski aktīvas vielas, kas veido eļļas unikālo aromātu un garšu. Tā arī ir visdārgākā, un tik vērtīgu eļļu vienkārši nav prātīgi izšķiest cepšanai. Turklāt augstā temperatūrā, protams, daļa "Extra virgin" olīveļļas sastāvā esošo vērtīgo vielu iet bojā.

Jāņem arī vērā, ka "Extra virgin" eļļa no olīvām saglabājusi izteiktu garšu un aromātu. Nedaudz rūgtenā garša, šo eļļu karsējot, pastiprinās, tādēļ var sabojāt ēdiena garšu. Karsēšana arī liek telpā izplatīties tās specifiskajam aromātam, kas daudziem nešķiet tīkams.

Cepšanai visdrošāk izmantot rafinētu olīveļļu, kas ir termiski apstrādāta un filtrēta, tādēļ satur mazāk vērtīgu vielu, toties pēc garšas un smaržas ir neitrāla un nevar piedot ēdienam netīkamas garšas nianses. To iegūst karstās spiešanas tehnikā. Rafinētu eļļu apzīmē dažādi: pure vai vienkārši olive oil, refined, rafinado, light olive oil.

Pomace ir pati lētākā olīveļļa, ko iegūst no olīvu pārpalikumiem jeb masas, kas paliek pāri pēc pirmā spieduma eļļas gatavošanas. Šo masu izkaltē un tad sakarsē, lai no tās varētu izspiest vēl eļļu, ko pēc tam attīra un pievieno tai nedaudz "Extra virgin" olīveļļas, lai uzlabotu tās krāsu un smaržu. Arī šo eļļu var izmantot cepšanai, taču tā tiek uzskatīta par vismazāk vērtīgo olīveļļu.

Izraugoties eļļu cepšanai, būtiski ņemt vērā konkrētās eļļas dūmošanas slieksni (dūmošanas punktu) jeb temperatūru, kad tā sāk dūmot. Tas ir brīdis, kad eļļā sāk veidoties kaitīgi un kancerogēni savienojumi. Jāņem vērā šāda sakarība – jo eļļa ir rafinētāka, jo labāka tā ir cepšanai. Tas ir tāpēc, ka rafinēšanas laikā eļļa tiek attīrīta teju no visām vielām, kas var pārvērsties kancerogēnos savienojumos. Vēl vienkāršāks paņēmiens piemērotākās atrašanai – jo gaišāka eļļa pēc krāsas (tātad rafinētāka), jo augstāks ir tās dūmošanas slieksnis.

"Extra virgin" olīveļļas dūmošanas slieksnis ir aptuveni 160 °C, bet rafinētas olīveļļas sasniedz 242 °C, vēstī Huffingtonpost.com. Produktus cepot, eļļas temperatūra var sasniegt 160 °C. Eļļas, kuru dūmu slieksnis ir zemāks par 180 °C, cepšanai un jo īpaši fritēšanai izmantot neiesaka.

Satur 'labos' taukus, tādēļ var lietot neierobežotā daudzumā

Foto: Shutterstock
Mīts. Jā, olīveļļa ir bagātīga ar tā dēvētajiem "labajiem" taukiem, precīzāk, nepiesātinātajām taukskābēm omega 3 un omega 6, kas labvēlīgi ietekmē sirds veselību un mazina holesterīna līmeni organismā. Šī iemesla dēļ tā ir daudz veselīgāka par sviestu vai dzīvnieku taukiem, kuros lielā daudzumā ir piesātinātie tauki, kas izgulsnējas asinsvadu sieniņās, veicinot aterosklerozes attīstību. Tomēr jāsaprot, ka pēc kaloriju daudzuma tauki ir un paliek tauki. Tējkarote olīveļļas satur 100–120 kalorijas, gluži tikpat, cik identisks daudzums sviesta, vēstī Health.com.

Visās eļļās kaloriju daudzums ir stipri līdzīgs. Tas nozīmē tikai to, ka arī ar veselīgo olīveļļu nevajag pārlieku aizrauties – tā jāpievieno salātiem un citiem ēdieniem ar mēru, citādi ir risks iedzīvoties liekajos kilogramos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!