Salam pieņemoties spēkā, daudzi bažījas par iespēju, dodoties ikdienas gaitās, gūt apsaldējumus. Kā jau ziņots, ceturtdienas rītā Latvijā šoziem sasniegts jauns aukstuma rekords – pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Ainažos fiksēta temperatūra -27,9 °C. Tomēr vismaz pagaidām situācija apsaldējumu ziņā nav tik dramatiska, kā varētu gaidīt. Nopietnus apsaldējumus guvuši vien trīs cilvēki, portālu Rutks.lv informēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova.
Tomēr piesardzība, izraugoties apģērbu un uzturoties ārā tik aukstā laikā, protams, ir jāievēro, jo apsaldējumiem var būt ļoti smagas sekas, piemēram, var zaudēt kāju vai roku pirkstus (tos apsaldē visbiežāk), ja laikus nesaņem medicīnisko palīdzību.
Par to, ka gūts apsaldējums, liecina šādas pazīmes: apsaldēto ķermeņa daļu āda kļūst bāla, ir iespējamas sāpes, kas audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, ātri samazinās. Savukārt, kad apsaldējuma vieta tiek sasildīta, tajā jūtamas stipras sāpes, pietūkums un var veidoties pūšļi.
Netaliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta pārstāve Inga Vītola informēja, ka cilvēki ar nopietniem apsaldējumiem tiek nogādāti Valsts Apdegumu centrā – Austrumu slimnīcas struktūrvienībā, kas specializējas visa veida termotraumu ārstēšanā.
"Šajās aukstajās dienās Apdegumu centrā nonākuši trīs cilvēki, visi bezpajumtnieki, tātad vismaz pagaidām situācija vērtējama kā salīdzinoši mierīga," pastāstīja Inguna Potetinova.
"Šis, protams, ir paaugstināta apsaldējumu gūšanas riska laiks, īpaši sirmgalvjiem, kas var nosalt ātrāk, un cilvēkiem, kas ārā dodas alkohola reibumā, taču Apdegumu centra ārsti stāsta, ka patiesībā katru gadu vislielākais pacientu pieplūdums ar apsaldējumiem ir periodos, kad ārā temperatūra ir no -5 līdz +5 °C un ir slapjš," atklāja Potetinova.
"Ātrās palīdzības" mediķu padomi profilaksei
- Vajadzētu valkāt siltus, mitruma necaurlaidīgus zābakus, kas nav cieši pieguloši, un vilnas vai kokvilnas zeķes.
- Liec galvā cepuri un ap kaklu šalli.
- Valkā dūraiņus, jo tie silda labāk nekā pirkstaiņi.
- Izvēlies mitrumu necaurlaidīgas un siltumu saglabājošas virsdrēbes.
- Uzvelc vairākas apģērba kārtas, kas nav cieši pieguļošas ķermenim, tādējādi ļaujot asinsritei brīvi cirkulēt. Vairākas apģērba kārtas arī ļaus novilkt lieko apģērbu gadījumā, ja kļūs karsti.
- Nevelc kustības ierobežojošu apģērbu.
- Aizsalušas upes, dīķi un citas ūdenskrātuves nav droša virsma, lai pārvietotos, slidotu vai spēlētu hokeju. Nekādā gadījumā neatstāj bērnus bez uzraudzības to tuvumā.
Hipotermija jeb ķermeņa atdzišana var iestāties, ja būtiski pazeminās ķermeņa temperatūra, ilgstoši atrodoties aukstumā ārā vai aukstā ūdenī.
Nokļūstot aukstā ūdenī, cilvēka ķermeņa temperatūra pazeminās daudz ātrāk nekā gaisā. Nopietnus draudus veselībai var radīt cilvēka ilgstoša atrašanās aukstā ūdenī.
Zema ķermeņa temperatūra negatīvi ietekmē smadzeņu darbību, tādēļ cilvēks pats var nejust hipotermijas iestāšanos.
Vieglas ķermeņa atdzišanas pazīmes
Ķermeņa temperatūra ir virs 30 °C.
- drebuļi/trīcēšana;
- koordinācijas traucējumi;
- pavājinās domāšana un atmiņa.
Smagas ķermeņa atdzišanas pazīmes
Ķermeņa temperatūra ir zem 30 °C.
- var būt palēnināta sirdsdarbība;
- pazemināts asinsspiediens;
- paplašinātas acu zīlītes;
- pavājināti ķermeņa refleksi;
- samaņas zudums.
Kā rīkoties, ja pārsalušais ir pie samaņas
- Nogādā cietušo siltās telpās.
- Saudzīgi (pa apģērba vīli pārgriežot) atbrīvo viņu no mitrām vai slapjām drēbēm un apaviem.
- Sasedz ar siltām segām, drēbēm, dvieļiem vai jebkādiem citiem pārklājiem, kas nodrošina siltumu.
- Sasedz arī galvu (seja gan jāatstāj neapsegta).
- Dod padzerties siltu šķidrumu, kas nesatur kofeīnu.
- Meklē medicīnisko palīdzību;
- Negremdē cietušo karstā ūdenī, tas sasildīs viņu pārāk ātri.
- Kategoriski aizliegts cietušajam dot alkoholu, jo tas tikai veicina atdzišanu.
Kā rīkoties, ja cietušais ir bezsamaņā
- Izsauc "ātro palīdzību", zvanot 113.
- Ja medicīniskās palīdzības izsaukšana nav iespējama, līdz brīdim, kad cietušajam palīdzību var sniegt ārsts, atbrīvo viņu no slapjām drēbēm un apaviem un silti sasedz.
- Pēc iespējas mazāk kustini cietušo, nemēģini viņu sasildīt, berzējot ķermeni.
- ! Ja cilvēks ar ķermeņa atdzišanu nesaņem palīdzību, viņš var gūt apsaldējumus, kas jau nozīmē audu bojājumus, kas var būt arī neatgriezeniski.
Ķermeņa apsaldējumi rodas, salam izraisot ādas, audu vai muskuļu bojājumus. Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas – degunu, vaigus, zodu, arī roku un kāju pirkstus.
Apsaldējumus veicina:
- mitrums,
- cieši apavi,
- ilgstoša stāvēšana uz vietas,
- vējš.
Kā rīkoties apsaldējumu gadījumā
- Vērsies pēc palīdzības pie ģimenes ārsta, slimnīcu uzņemšanas nodaļās, tuvākajā ārstniecības iestādē.
- Līdz brīdim, kad cietušajam palīdzību var sniegt ārsts, nogādā viņu siltumā un novelc mitrās un/vai cieši piegulošās drēbes un apavus.
- Dod cietušajam dzert siltu dzērienu, kas nesatur alkoholu (tas veicina ķermeņa atdzišanu).
- Apsaldētās ķermeņa daļas ietin tīrā sausā apsējā, apsaldētos pirkstus nesasaitē kopā.
- Pacel apsaldēto ekstremitāti uz augšu.
- Nekādā gadījumā nemasē apsaldētās ķermeņa daļas.
- Necenties sasildīt apsaldētās ķermeņa daļas, tās berzējot, berzēt nedrīkst arī ar sniegu. Tas var veicināt audu bojājumus.
- Ja cietušais ir bezsamaņā, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Alkohols un apsaldējumi
Alkohola lietošana palielina nosalšanas risku, jo tas veicina ķermeņa atdzišanu. Alkohola ietekmē paplašinās asinsvadi un pastiprinās asins pieplūde ādai, kā ietekmē tiešām rodas siltuma sajūta. Tomēr tā ir mānīga, jo tajā pašā laikā pastiprinās organisma siltuma atdeve, un tas sāk atdzist vēl vairāk. Pats bīstamākais ir tas, ka alkohols mazina drebuļu aizsargmehānismu un cilvēks, būdams reibuma stāvoklī, neuztver notiekošo adekvāti, tādēļ var nejust, cik ļoti ir nosalis
Raksta tapšanā izmantota informācija no Nmpd.gov.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
