Lietotas banknotes satur deviņas reizes lielāku baktēriju īpatsvaru nekā maksājumu kartes, liecina Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" pētījums.
Institūta vecākā pētniece Baiba Fogele norāda, ka banknotes ikdienā iet no rokas rokā, tādējādi tās var pārnēsāt dažādus mikroorganismus, ieskaitot patogēno mikrofloru, kas var izraisīt dažādas infekciju slimības.
Pētījuma gaitā apstiprinātie mikroorganismi ir iemesls dažādām zarnu trakta infekcijām, ādas infekcijām un parazitārām slimībām, kā arī alerģiskām reakcijām. Tāpēc pēc saskarsmes ar naudu un citiem objektiem, kas atkal un atkal pāriet no viena lietotāja pie otra, ir ļoti būtiski ievērot personīgo higiēnu, aicina "Bior" direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa. Turklāt rokas jāmazgā pareizi – ar ziepēm un vismaz 20 sekundes. Valciņa aicina mazgāt rokas pareizi un vienmēr tūlīt pēc pārnākšanas mājās.
Neviens nezina, kādās rokās nauda iepriekš bijusi – vai to lietojis kāds bezpajumtnieks vai kautuves darbinieks, vai kāds sasirgušais, uzsver eksperte. Uz banknotes nonākušās baktērijas spēj saglabāt dzīvotspēju līdz pat astoņām dienām.
Pētījumā tika izmantotas desmit maksājumu kartes, desmit lietotas banknotes un desmit nelietotas banknotes. Tas veikts pēc "SEB bankas" pasūtījuma.
"SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars stāsta, ka no katriem 100 apgrozītiem eiro Latvijā 63% tiek izņemti no bankomāta un tad laisti apgrozībā, bet pārējie 47% iztērēti, maksājot ar karti. Igaunijā proporcija ir citādāka – no bankomātā tiek izņemti 43%, bet vairāk nekā puse ir bezskaidras naudas aprite.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
