Ieildzis klepus, sāpes krūtīs un citi stopsignāli vīrieša veselības ceļā

Ģimenes ārsts Andris Lasmanis zina teikt, ka vīrieši pret savu veselību mēdz izturēties atšķirīgi. Tomēr vairākums, jūtot sāpes vai ko citu nelāgu organismā, uztver to it kā atsvešināti, nevienam par to nestāsta, kaunas par to likties zinis. Pie ārsta nesteidz vai aizgājis neizstāsta visu, kas satraucis. Apzināti izvēlas nezināt, jo – kamēr nav atklāta kāda slimība, var taču sevi mierināt: esmu vesels un spēka pilns!

"Daudzi atzīstas, ka neiet pie ārsta, jo baidās, ka tikai kaut ko neatrod. Taču, ja vainu uziet laikus, var paspēt palīdzēt. Nevajadzētu uzskatīt: gadi taču krājas, kļūstu jau vecs, tur tā vaina. Un arī nebūt pārāk pašapzinīgam un lielīgam, bet reālam – izvērtēt savu dzīvesveidu un veselību," uzmundrina Andris Lasmanis.

Bieži vien traucē arī citas bažas, piemēram, doma, ka iešana pie daktera it kā apliecinās – ar kaut ko nespēju tikt galā, atzīstu savu vājumu. Māc arī bailes no tā, ka ārsts nosodīs, piemēram, par lieko svaru, mazkustīgumu, smēķēšanu vai bojātiem zobiem. Arī izmeklējumi biedē, īpaši tie, ko iesaka veikt urologs vai proktologs.

Lūk, pazīmes, ko nedrīkstētu atstāt bez ievērības!

Ja tas ilgst vairāk nekā mēnesi, pat ja nav pārāk stiprs, ir jāizvērtē, vai nav kāda plaušu slimība.

Smēķētājam ir tipiski no rīta izklepoties, tomēr tam, kurš smēķē, reizi gadā noteikti jāveic plaušu caurskate. Pat ja klepojis visu dzīvi, ir pie mūžīgās kāsēšanas pieradis, tā tomēr var slēpt kādu slimību.

Mazāk bīstams ir hronisks iekaisums, daudz nopietnāk, ja ir tuberkuloze vai vēzis. Ir zināms, ka pīpmaņiem plaušu audzējs mēdz rasties biežāk nekā nesmēķētājiem. Sākumā nekas par to neliecina, arī smēķētāja klepošana ir tāda pati kā pirms gada vai pieciem, tomēr audzējs jau var būt ieperinājies. Jo vēlāk tiek atklāts, jo grūtāk ko vērst par labu.

Dažkārt gan šādus simptomus var izraisīt muguras smadzeņu nervu saknīšu saspiedums, jo līdz ar gadiem, bieži vien rodas izmaiņas mugurkaula sistēmā. Tomēr svarīgi noskaidrot, vai cēlonis nav daudz draudīgāks – sasirgusi sirds. Ja šādas sāpes jūt bieži, noteikti jāvēršas pie ārsta.

Šādas sajūtas var liecināt par kādu gremošanas sistēmas kaiti. Vīriešiem bieži vien ir saspringts darba režīms, ēst neiznāk gana regulāri. Ja radusies kuņģa čūla, tā ar laiku var kļūt par vēža izveidošanās cēloni. Kaite sākumā var noritēt bez simptomiem.

Valsts programma ikvienam pēc 50 gadu vecuma sniedz iespēju izmeklēt fēces uz slēptām asinīm. Ja tās konstatē, skaidrs, ka kuņģī vai zarnās ir kāda asiņojoša vaina – tā var būt gan čūla, gan polips, gan audzējs. Nepieciešami tālāki izmeklējumi.

Ja vakarā nav lietots pārmērīgi daudz šķidruma, tomēr nakts laikā vismaz divas trīs reizes jādodas urinēt, tas ir nopietns simptoms – varētu liecināt, ka sašaurinājies urīnizvadkanāls.

Statistika liecina, ka 30% vīriešu pēc 50 gadu vecuma ir palielināta prostata jeb priekšdziedzeris. Pat ja šis process ir labdabīgs, tas var sašaurināt vai pat nosprostot urīnkanālu, apgrūtinot urīna nolaišanu.

Jādodas pie ģimenes ārsta, lai izvērtē prostatu. Vispirms jāveic asinsanalīzes, jo izmaiņas asinsainā vai bioķīmiskos rādītājos var liecināt par iekaisuma procesiem vai audzēja esamību. Tiek noteikts, vai asins serumā nav paaugstināts prostatas specifiskais antigēns (PSA). Tā ir imūnreaktīva viela, kas veidojas tikai prostatas audos, nav sastopama citos. Šis izmeklējuma veids nav absolūts, tomēr novirzes no normas darīs ārstu uzmanīgu un palīdzēs saprast, kā turpināt izmeklēšanu. Pēc 45 gadu vecuma šis antigēns jāpārbauda reizi gadā.

Ja tiks veikts vēl kāds izmeklējums, ārsts paskaidros manipulācijas būtību un to, ko vīrietis sajutīs.

Prostatas audzējs ir viens no biežākajiem vēža veidiem vīriešiem. Taču sākumā tas var attīstīties bez simptomiem vai arī tā pazīmes var līdzināties labdabīgam prostatas palielinājumam.

Tā kaitē dzīves kvalitātei, attiecībām ar otro pusīti un var liecināt arī par kādu infekciju vai prostatas problēmu. Dzimumtieksmes un spējas pazemināšanu var izraisīt dažādi faktori. Ap 50 gadu vecumu bieži vien norit tā dēvētais vīriešu klimakss jeb andropauze. Samazinās testosterona daudzums – tas ir hormons, kas nodrošina vīrieša dzimumtieksmi, – līdz ar to krītas arī potence.

Vēl viens faktors – ateroskleroze, jo sašaurinās arī tie asinsvadi, kas ar asinīm apgādā svarīgākos vīrieša orgānus. Ja asins piegāde nav pietiekama, potence var vājināties.

To ietekmē arī neiroloģiski iemesli: stress, pārdzīvojumi, pārgurums, pārlieku saspringts darbs, sarežģījumi ģimenē, arī lietotie medikamenti. Dažreiz ārsts tos var nomainīt, lai uzlabotu dzimumdzīvi.

Bieži vien vīrieši par intīmajiem jautājumiem nevēlas runāt. Iejūtīgs ģimenes ārsts taktiski ievirzīs sarunu vēlamajās sliedēs.

Nereti ejot drīz vien sāk gurt ikru muskuļi, mēdz raut krampji. Dažkārt sāpes kājās jūtamas arī miera stāvoklī un naktī guļot.

Šādu sūdzību cēlonis var būt kāju artēriju sašaurināšanās vai slēgšanās. Svarīgi, cik bieži simptomi parādās. Ārsts pārbauda pulsu kājās, asinsvadu stāvokli.

Artēriju veselību var ietekmēt ilgstoša smēķēšana, arī paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.

* Vienreiz gadā veikt pilnu asinsainu, izmeklēt veselību padziļināti. Konkrētus izmeklējumus ieteiks ārsts – atkarībā no sūdzībām un pamanītajiem veselības traucējumiem.

Mūsdienās ļoti daudziem ir mazaktīvs dzīvesveids, pietrūkst kustību, tādēļ ar laiku kļūst lēnāka asinsrite, rodas ateroskleroze, veidojas aptaukošanās. Tas var izraisīt hroniskas sirds un asinsvadu kaites, draudēt ar endokrīnu saslimšanu, piemēram, cukura diabētu.

Te jāatgādina par fizisko aktivitāšu nepieciešamību. Tām nav vecuma ierobežojuma. Tāpat kā gribam ēst un padzerties, nepieciešams arī regulāri fiziski sevi nodarbināt. Vismazākais – trīs reizes nedēļā pa vienai stundai, turklāt fiziskajai slodzei jābūt tādai, lai pulss paātrinātos virs 100 sitieniem minūtē, ķermenis būtu viegli iesvīdis. Katra atrunāšanās ir apzināta savas veselības ignorēšana. Šīs nevērības sekas nākas dārgi ārstēt.

* Sasniedzot pusmūža vecumu, vajadzētu regulāri – vismaz reizi gadā – pārbaudīt cukura līmeni asinīs.

* Lai izvērtētu aterosklerozes iespējamību, vajadzētu noteikt holesterīna daudzumu asinīs: cik lielā mērā tas nogulsnējies asinsvadu sieniņās, vai var izraisīt smagas kaites, piemēram, miokarda infarktu, insultu, trombozi. Svarīgi noskaidrot ne tikai kopējo holesterīna līmeni, bet arī tā frakcijas – noteikt, cik daudz ir tā dēvētā sliktā holesterīna (ZBL jeb zema blīvuma lipoproteīns). Tieši tas nogulsnējas asinsvados – šim rādītājam asinsanalīzēs jābūt pēc iespējas zemākam.

Ja holesterīna skaitlis ilgstoši bijis augsts, der pārbaudīt kakla asinsvadus. Holesterīns nogulsnējas uz sirds asinsvadu sieniņām, veido plāksnītes jeb pangas. Tas var izraisīt asinsvadu sašaurināšanos un tādējādi apgrūtināt asinsapgādi gan sirdij, gan smadzenēm un citiem orgāniem.

* Noteikti jāveic kardiogramma. Pēc tās var spriest, vai nav nepieciešama arī padziļināta izmeklēšana, piemēram, sirds vainagartēriju caurskate.

Piebildes:

* Valsts apmaksātus laboratoriskos izmeklējumus iespējams saņemt, ja tie pamatoti ar slimības diagnosticēšanu, tomēr jārēķinās ar gaidīšanas laiku ārstniecības iestādēs, kas mēdz būt visai ilgs.

* Ikvienam reizi gadā pienākas bezmaksas vispārējā veselības pārbaude pie ģimenes ārsta (izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsts gada laikā izmeklējis slimības laikā).

* Vecumā no 50 gadiem reizi gadā tiek apmaksāts slēpto asiņu izmeklējums fēcēs kā skrīningtests zarnu vēzim.

* Valsts apmaksā vakcināciju pret difteriju un stinguma krampjiem, kas jāatkārto ik pēc 5–10 gadiem.

Raksts no žurnāla "36,6°C" tematiskā izdevuma "Vīrieša veselības ceļvedis".