Droši vien ikviens ir dzirdējis apgalvojumu, ka cukurs ir "baltā nāve". Dietologs Andis Brēmanis tam nepiekrīt, sacīdams, ka cukurs ir laba lieta un veselībai nekaitē, protams, ja to lieto ar mēru. Bet, ko tad īsti nozīmē – ar mēru? Uzzini, cik daudz cukura ir par daudz un kādēļ vairums grēko cukura patēriņa ziņā.
"Cukurs nav inde, un nav nepieciešams to izslēgt no ēdienkartes. Tas ir ogļhidrāts, kas ātri uzsūcas organismā, sniedzot strauju enerģijas pieplūdumu. Būtībā – laba lieta, kas dažkārt kalpo pat kā medikaments, bet cukurs jālieto ar mēru, gluži tāpat kā visas labas lietas," skaidro Brēmanis.
"Daudzi, kas bērnību ir pavadījuši laukos, labi atceras, ko darīja vecmāmiņa, kad uznāca sirdsklauves, bet medikamentu nebija pie rokas? Uzjauca cukurūdentiņu! Izdzēra un kļuva labāk. Mazmeitiņa vai mazdēliņš sabijās, ja, teiksim, vērsis nomāvās. Kā vecmāmiņa palīdzēja? Iedeva cukurūdentiņu. Vai, cik uzreiz mierīgi kļuva! Arī, kad cilvēks guļ slimnīcā pie sistēmas smagā stāvoklī un nevar neko apēst, vēnā pilina glikozes šķīdumu, lai smadzenēm būtu enerģija un tās neaizietu bojā. Glikoze ir cukura sastāvdaļa."
Cukura diabēta slimniekiem reizēm cukurgraudiņš pat var glābt dzīvību. Ja cilvēks, piemēram, nejauši iedzer pārāk lielu medikamenta devu vai nav ieturējis brokastis vai pusdienas, cukura līmenis asinīs noslīd zem normas, kā ietekmē rodas sirdsklauves, nemiers, roku trīcēšana, svīšana un citi simptomi. Ja laikus nerīkojas, stāvoklis pasliktinās un var beigties pat ar nāvi. Parasti gan viss beidzas labi, jo cukura diabēta slimnieki šādiem gadījumiem somā vai kabatā nēsā kādu cukurgraudiņu vai konfekti.
Dietologs vēlreiz uzsver, ka tas, protams, nenozīmē, ka cukuru var lietot, cik grib. "Pārāk liels cukura patēriņš kombinācijā ar kūtru dzīvesveidu veicina liekā svara veidošanos, kas, savukārt, var būt cēlonis sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētam un citām veselības problēmām."
Daudzi saka: es jau cukuru lietoju ļoti maz, gandrīz nekur neberu. Ļoti bieži tomēr izrādās, ka cukura patēriņš ir krietni virs normas, jo cilvēki ļoti daudz cukura uzņem ar gataviem un rūpnieciski ražotiem produktiem, paši to neapzinoties, skaidro dietologs.
"Redz, izdzerot pudeli limonādes, tev, visticamāk, nav ne mazākā priekšstata, cik daudz cukura esi uzņēmis! Jo ar savu roku jau neesi neko pielicis. Kad dzer tēju, tu ieber cukuru pats un skaidri zini, cik esi pielicis. Tu nopērc tīru biezpienu. Ja gribi ar cukuriņu, uzber mazliet virsū. Tu redzi, cik esi pievienojis. Bet, kad apēd saldo biezpiena sieriņu, tev nav nojausmas, cik daudz cukura tur bija iekšā. Tāpat ir ar citiem gatavajiem produktiem," stāsta Brēmanis.
Problēma ir tajā, ka lielākā daļa cukura tiek patērēta nemanot, it kā slēptā veidā. Lai gan uz produktu iepakojumiem ir rakstīts, cik daudz cukura tur ir. Bet lielākā daļa jau nelasa. Ja uzņemam vairāk kaloriju, nekā tērējam, organisms tās uzkrāj, pārveidojot taukaudos. Un tad tā vēdera "riepiņa" aug. Pamazām, pamazām, kamēr aptaukošanās ir ļoti nopietna."
Pasaules Veselības organizācija (PVO) ilgus gadus rekomendēja, ka pievienotā cukura daudzumam ikdienas ēdienkartē nevajadzētu pārsniegt 10 procentus no kopējā uzņemto kaloriju daudzuma. "Pievienotais cukurs ir cukurs, ko pievieno pats vai ražotājs. Tajā neietilpst cukurs, kas no dabas ir svaigos augļos," skaidro dietologs.
"Vidusmēra pieaugušais dienā uzņem aptuveni 2000 līdz 2500 kilokalorijas. 10 procentus no 2000 ir 200 kilokalorijas. Viens grams cukura satur četras kilokalorijas. 200 gramus dalot ar četri, sanāk 50 grami cukura dienā. Tās ir 10 tējkarotes. Šķiet tīri daudz, vai ne?! Tajā pašā laikā, ja izdzer puslitra pudelīti "limpenes", esi uzņēmis aptuveni 50 gramus cukura, tātad visu pieļaujamo dienas devu. Daudz cukura ir arī saldajos jogurtos. Tā ar gatavo pārtiku nevilšus uzņemam par daudz cukura."
"Otrs risinājums ir kustēties vairāk. Fiziskās aktivitātes "dedzina" uzņemtās kalorijas. Ja esi fiziski aktīvs, dienā vari atļauties par dažām karotēm cukura vairāk, " tā Brēmanis.
- Centies neaizrauties ar rūpnieciski ražotu un gatavu pārtiku. Vairāk gatavo pats, lai skaidri zinātu, "kas lācītim vēderā" – cik daudz cukura ir klāt.
- Ja vēlies iegādāties gatavu produktu, vispirms uz iepakojuma atrodi, cik daudz cukura tas satur.
- Dzer ūdeni, nevis limonādi. Labāk vāri pats tēju un pieliec cukuru, nevis iegādājies saldināto tēju pudelē.
- Iekļauj uzturā vairāk dārzeņu, augļu un pilngraudu produktu.
- Saldumi, kūkas un citi konditorejas izstrādājumi var būt našķi retai reizei, nevis ikdienas ēdienkartes sastāvdaļa.
- Vairāk kusties! Tad arī našķi figūrai nekaitēs! Protams, tiem noteikti nevajadzētu veidot ēdienkartes lielāko daļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
