Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore un psiholoģe Indra Majore - Dūšele stāsta, ka dusmas ir vajadzīga emocija, jo tās signalizē, ka tiek pārkāptas robežas. Svarīgākais ir iemācīties dusmas regulēt.
"Dusmas ir pamatemocija, līdzīgi pārējām pamatemocijām, kas ir bēdas, prieks, bailes, riebums un citas. Dusmām ir sava funkcija, līdzīgi kā visām citām emocijām, un emocijas mums ir piešķirtas, lai realizētu kādu noteiktu uzdevumu. Emocijām ir aizsardzības, adaptācijas un informēšanas funkcija. Katra no emocijām dara savu noteiktu darbu," stāsta psiholoģe.
"Dusmas ir vienīgais veids, kā mēs varam atpazīt, ka tiek pārkāptas mūsu robežas. Respektīvi, dusmas ir signālemocija, kas paziņo, ka kaut kas manī tiek apdraudēts. To varam izjust, kad mūsu īpašums tiek apdraudēts, piemēram, kāds ņem manu velosipēdu, vai kad kāds aizskar manu pašapziņu, manus draugus vai ģimeni. Dusmas ir ļoti svarīgs signālelements, un tā ir dusmu vajadzīgā funkcija," tā Indra Majore - Dūšele.
"Dusmas, protams, var būt ļoti postošas, un dusmās mēs varam sastrādāt lietas, ko pēc tam nožēlojam. Tāpēc ir vajadzīga prasme atpazīt, regulēt un izpaust dusmas godīgi, konstruktīvi un prasmīgi, lai neiekristu divos galējības grāvjos, vai nu dusmas apspiežot – nē, dusmoties nedrīkst! –, vaiarī pārvēršot dusmas agresīvā darbībā un nodarot postu, kas rada sliktas sekas gan pašam, gan apkārtējiem. Tā ka dusmas ir jāiemācās regulēt!" uzsver Rīgas Stradiņa universitātes lektore.