Kāpēc uznāk nepārvarama kāre pēc konkrēta pārtikas produkta?

Bet kā gan izskaidrot gadījumus, kad mūs savā varā pārņem nepārvarama vēlme iegādāties apetītlīgu, bet treknu kūciņu, čipsus vai "fastfūdu" (fast food)? Ja organismam trūktu kādas svarīgas uzturvielas, vai tad loģiskāk nebūtu, ja tas pieprasītu burkānus, ābolus vai ko citu veselīgu?

Patiesība ir tāda, ka daudzi neveselīgi produkti izraisa zināmu atkarību, gandrīz tādu pašu kā tabaka, alkohols vai narkotikas. Daudzi neveselīgi produkti satur garšas pastiprinātājus. Cilvēks pierod pie mākslīgi uzlabotās, izteiksmīgās garšas un dabiski produkti, kuru garša nav tik spilgta, viņam vairs nešķiet tik gardi.

Zinātnieki ir izpētījuši, ka, baudot ēdienus, kam pievienoti garšas pastiprinātāji, cilvēka organismā ceļas tā dēvētā laimes hormona dopamīna līmenis un rodas labsajūta. Gluži tāpat uz organismu iedarbojas arī tādas atkarību izraisošas vielas kā alkohols un narkotikas.

Mums neveselīgie produkti šķiet vilinoši, jo to notiesāšana ir viegls un ātrs ceļš uz labsajūtu. Diemžēl, lietoti lielos daudzumos, tie arī vienlaikus "bruģē" ceļu uz aptaukošanos, aterosklerozi, sirds un asinsvadu slimībām un diabētu.

Viens no dzelzs deficīta simptomiem ir alkas ēst nevis, kā šķistu loģiski, pārtikas produktus, kas bagātīgi ar dzelzi, bet gan neēdamas lietas – mālus, zemi, krītu, papīru vai ledu. Ko tādu visbiežāk piedzīvo grūtnieces, jo viņu organismam mazuļa attīstības nodrošināšanai ir nepieciešams vēl papildu dzelzs daudzums. Kad dzelzs trūkums organismā novērsts, dīvainā vēlme ēst zemi vai krītu pāriet.

Arī valstij, kurā dzīvo, var būt saistība ar kāri pēc noteikta pārtikas produkta. Piemēram, Ziemeļamerikā, kur dažāda veida kārdinošas šokolādes tiek reklamētas teju uz katra stūra, šis brūnais kārums ir viens no produktiem, no kura iedzīvotājiem visgrūtāk atteikties. Savukārt Japānas iedzīvotāji pret šokolādi izturas diezgan vienaldzīgāki un labprātāk notiesās kādu lieku suši. Arī Ēģiptē mīlestībā pret šokolādi atzinušies vien 6% sieviešu, vēstī Zdorovie.com.

Lai gan labsajūtas centrus smadzenēs stimulē gan saldi, gan trekni produkti, ir lielāka iespējamība, ka tevi kā magnēts "pievilks" šokolādes tāfelīte vai kas cits salds, nevis, teiksim, bekona šķēle, noskaidrots ASV veiktā pētījumā, kas publicēts "American Journal of Clinical Nutrition". Lai nonāktu pie šāda secinājuma, pētnieki novērojuši smadzeņu aktivitāti 100 skolēniem pēc tam, kad viņiem iedots šokolādes piena kokteilis, kas saturējis vai nu vairāk cukura, vai tauku, bet vienādu daudzumu kaloriju. Noskaidrojās, ka kokteilis ar palielinātu cukura daudzumu daudz spēcīgāk aktivizēja baudas centrus smadzenēs.

Ja, strādājot ar datoru vai vienkārši "vandoties" pa internetu līdz vēlai naktij, neesi pietiekami izgulējies, maz ticams, ka nākamajā dienā spēsi atteikties no neveselīgas pārtikas iegādes. Kad jūties neizgulējies un saguris, organisms visbiežāk mudina tverties pie "ātrās" enerģijas avotiem – produktiem, kas satur daudz cukura. Cukurs ļoti ātri uzsūcas organismā, sniedzot strauju enerģijas pieplūdumu. Miega bada ietekmē visbiežāk cilvēkam ir arī palielināta apetīte, jo nepietiekama izgulēšanās izsit no līdzsvara leptīna un grelīna līmeni – tie ir hormoni, kas atbildīgi par izsalkuma vai sāta sajūtu.

Tie, kas cieš no depresijas vai trauksmes, ļoti bieži instinktīvi ēd daudz šokolādes vai citu saldumu, bieži dzer limonādes. Kā jau minēts, saldumi aktivizē baudas centrus smadzenēs, liekot cilvēkam justies labāk. Diemžēl šim ieradumam parasti ir blakusefekts – lieko kilogramu uzkrāšanās.