Laimīgi pāri mostas reizē - pētījumi par miegu un tā ietekmi uz veselību un ikdienu

Kas tad ir miegs? Varētu minēt dažādas miega fāzes vai izklāstīt, kas notiek smadzenēs nakts laikā, bet patiesībā šim stāvoklim, kurā daudzi pavada gandrīz trešdaļu diennakts no savas dzīves, nav vienkāršas definīcijas.

Varētu teikt, ka miegam raksturīga pazemināta fiziskā aktivitāte un apkārtējās pasaules uztvere. Mums guļot, smadzenes turpina apstrādāt un sakārtot dienas laikā paveikto un piedzīvoto, lai mēs varētu to izmantot nākotnē. Lai arī lielākoties neapzināmies, kas miega laikā notiek smadzenēs (izņēmums ir redzētie sapņi), miegam ir milzu nozīme smadzeņu darbībā.

Ja hroniski neizguļamies, mēs kļūstam ne vien īgni un vieglāk aizkaitināmi, bet arī nespējam vairs tik labi koncentrēties un apgūt jaunu informāciju – parādās uzmanības un atmiņas traucējumi. Mācoties vai apgūstot ko jaunu, "dati" tiek noglabāti smadzenēs, kas tos apstrādā, lai no rīta cilvēks apgūto labāk izprastu un vieglāk izmantotu. Tāpēc nav lielākas kļūdas par cenšanos visu nakti palikt nomodā pirms svarīgiem eksāmeniem un pārbaudījumiem.

Neizgulēšanās, protams, iepaido arī fizisko pašsajūtu, jo pasliktinās imunitāte, turklāt regulārs, hronisks miega trūkums paātrina sirdsdarbību, kā arī paaugstina risku saslimt ar sirds slimībām un 2. tipa diabētu. Starp citu, biežā žāvāšanās, savukārt, liecina, ka smadzenēm pietrūkst skābekļa.

Lai smadzenes spētu optimāli funkcionēt, kvalitatīvs miegs ir ļoti svarīgs. Kādā pētījumā, kas veikts Upsalas universitātē Zviedrijā, secināts, ka bezmiegs visas nakts garumā izraisa NSE un S-100B koncentrācijas pieaugšanu asinīs.

Kā skaidro zinātnieki, šīs smadzeņu molekulas parasti pieaug, kad smadzenes tiek traumētas. "Tādēļ secinām, ka miega trūkums var izraisīt neirodeģeneratīvu procesu aizsākšanos," skaidro miega pētnieks un pētījuma vadītājs Kristians Benedikts (Christian Benedict) no Upsalas universitātes Neirozinātņu fakultātes.

Viena bezmiega nakts, protams, vēl nav iemesls panikai. Parasti īslacīgam bezmiegam ir kāds iemesls, piemēram, satraucošs notikums, bailes pirms eksāmena, stress darbā vai attiecībās un tamlīdzīgi. Problēmas sākas, ja neauglīgā aitu skaitīšana atkārtojas no nakts uz nakti un ilgst vairākas nedēļas no vietas. Bezmiega upuri nemitīgi ir miegaini, bet, pienākot gulētiešanas laikam, mētājas pa gultu un, nespēdami iemigt, kļūst arvien trauksmaināki un nelaimīgāki. Šādos gadījumos ieteicams vērsties pēc palīdzības pie speciālista.

Zinātnieki atklājuši, ka salīdzinoši īss miegs itin bieži ir cilvēkiem, kuri pārņemti ar negatīvām domām. Pētot šī fenomena iemeslus, atklāts, ka vakaros, kad smadzenes ir "nogurušas", cilvēkam ir daudz mazāka kontrole pār šādām domām.

Nostiprinoties stimula – reakcijas ķēdei "vēli vakari – negatīvas domas", smadzenes tās pieņem par pašsaprotamām un sāk producēt ikdienā. Izrādās, ka īsas miega stundas ir cilvēkiem, kuri cieš no vispārējās trauksmes sindroma, depresijas, posttraumatiskā stresa un sociālās trauksmes. Šis pētījums publicēts žurnālā Cognitive Therapy and Research.

Savukārt American Academy of Sleep Medicine pārstāvji ir izpētījuši, ka aizmigšanas un pamošanās grafiks var parādīt, cik laimīga ir laulība. "Parasti miegs tiek pētīts individuālā līmenī, taču, izrādās, ka tā ir dalīta uzvedība starp cilvēkiem, kuri guļ vienā gultā," pārsteigta bijusi pētījuma "Attiecību funkcionētspēja ietekmē mūsu miega paradumus!" autore Hetere Ganna (Heather Gunn).

Pētījums publicēts žurnālā Sleep, un tajā piedalījās 46 pāri, kuru gulētiešanas un mošanās ieradumi tika pētīti 10 diennaktis.

"Interesantākais ir tas, ka laimīgākie pāri aizmieg un mostas ar minūšu precizitāti. Pētīsim tālāk, kā tas notiek!" – saka Ganna. Iespējams, arī smadzenes laimīgiem pāriem darbojas daudz izteiktākā simhronizācijā nekā citiem.

Pieci vienkārši noteikumi, kā uzlabot miega kvalitāti. Iesaka Pēteris Urtāns, ergoterapeits un RigaBrain smadzeņu treniņu centra vadītājs

1. Gādā, lai guļamistabā valda tumsa un klusums.

2. Četras stundas pirms gulētiešanas nelieto uzbudinošas vielas – kofeīnu, melno tēju, nikotīnu, šokolādi un kolu.

3. Alkohols padara miegainu, jo palēnina smadzeņu darbību, taču tas izraisa miega traucējumus, tāpēc no tā labāk izvairīties.

4. Ieēd kaut ko vieglu pirms gulētiešanas. Izvairies no smagiem, trekniem ēdieniem. Labāk izvēlēties kādu piena produktu, jo piens satur miegu veicinošas vielas.

5. Zinātnieki apgalvo, ka 15 minūšu miegs dienas laikā palīdz viegli tikt galā ar nogurumu un atjaunot spēka krājumus. Tāda īsa snauda ir daudz ieteicamāka nekā ilga izgulēšanās brīvdienās.