Kā izvēlēties piemērotākās zāles pret klepu?

Saaukstēšanās gadījumā klepu visbiežāk izraisa vīrusi un rīkles gļotādas bojājums, taču var būt arī citi iemesli.

"Kad esam saaukstējušies, uzreiz nevajadzētu lietot temperatūru pazeminošus līdzekļus un doties uz darbu. Lai organisms spētu cīnīties ar infekciju un veidot antivielas pret vīrusiem, nepieciešama paaugstināta temperatūra. Samazināt vajadzētu tikai tad, ja tā pacēlusies virs +38°C," uzsver medicīnas sabiedrības "ARS" terapeite Sandra Černišova.

Ja nav saaukstēšanās simptomu, bet moka klepus, iespējams, to izraisījis telpu sausais gaiss. Izžuvusi gļotāda pastiprināti jūt jebkuru kairinājumu. Šajā gadījumā jāsteidz pirkt nevis klepus zāles, bet gan gaisa mitrinātāju.

Ja klepus ilgst jau mēnesi, jānoskaidro, kas organismā to izraisa. Viens no biežākajiem pastāvīgas problēmas cēloņiem ir kuņģa atvilnis.

"Nereti pacienti stāsta, ka, rodoties kairinājumam, speciāli cenšas klepot stiprāk, lai izdabūtu laukā gļotas, taču, ja elpceļos gļotu nav, tā ir aplama rīcība," atzīst daktere Černišova.

Savukārt, ja veidojas krēpas, izteiktas bronhu gļotādas tūskas gadījumā, kad tie sašaurinājušies, ir grūti atklepot. Tad jācenšas šo problēmu risināt, jo, krēpām uzkrājoties bronhos, rodas labvēlīga vide elpceļos nokļuvušajiem mikrobiem un iekaisums var padziļināties.

Reizēm vispirms jāārstē iesnas, jo klepu izraisa gļotas, kas no aizdegunes tek pa rīkles mugurējo sienu, it īpaši naktī.

Gļotādu var mitrināt un mīkstināt ar tvaika inhalācijām, raugoties, lai garaiņi nebūtu pārlieku karsti. Šim nolūkam der ne tikai parasti izmantotā kumelīšu tēja, bet arī viegls sālsūdens vai fizioloģiskais šķīdums.

Karstas kāju vanniņas, sinepju un piparu plāksteri paplašinās asinsvadus, uzlabos asinsriti un mobilizēs organisma aizsargspēkus, taču sildošas procedūras nav ieteicamas, ja ķermeņa temperatūra pārsniedz +37,5 °C.

Sandra Černišova daudzu iecienīto karsta piena un medus kombināciju atzīst par pārāk smagu gremošanas sistēmai. Labāk šos produktus lietot atsevišķi. Turklāt dzērienam nevajadzētu būt pārlieku karstam, lai nekairinātu elpceļu gļotādu.

Tā kā iekaisuma bojātā gļotāda kļūst sausa un kaklā rodas skrāpējoša sajūta, svarīgi uzņemt daudz silta šķidruma. Pašsajūtu uzlabo arī mitrinošas sūkājamās tabletes. Kairinājumu mazina medikamenti, kas satur priežu pumpuru, efejas, mārsila vai citu augu ekstraktu.

Zāļu izvēle atkarīga no tā, vai klepus ir sauss vai mitrs. Sausu klepu jācenšas ārstēt, lai tas nekairinātu gļotādu. Vislabāk palīdz kodeīna vai kodeīna sintētiskie preparāti, kas nomāc klepus refleksa centru, taču iespējamo blakņu dēļ tos drīkst lietot tikai īsu laiku un tad, ja citādi nevar iztikt.

Kaiti ielaižot, dažkārt rodas ieraduma klepus, kad, kaklā kaut vai nedaudz iekņudoties, sākas gandrīz nebeidzama klepus lēkme. Šī problēma reizēm turpinās mēnešiem ilgi, un tad nereti jāņem talkā šie spēcīgie medikamenti.

Sausa klepus gadījumā lietojot atklepojošus līdzekļus, tas tikai pastiprināsies un nekādas jēgas nebūs. Ja, ievelkot elpu, bronhos burbuļo, tas nozīmē, ka kāsu nedrīkst nomākt. Jācenšas krēpas sašķidrināt un mīkstināt, lai tās vieglāk izdalītos. Jāņem vērā, ka atklepojošie līdzekļi klepu pastiprinās, jo kairinās kuņģa gļotādu.

Ja klepus ir ļoti stiprs, reizēm ārsts iesaka abu veidu zāles, piemēram, dienā atklepošanu veicinošus, bet vakarā klepu nomācošus līdzekļus. Lai naktī varētu mierīgi gulēt.

Dažkārt labāk lietot kombinētus medikamentus, kas sašķidrina krēpas, paplašina bronhus un mazina to spazmas. No dabiskiem līdzekļiem šāda ietekme ir efejas ekstraktu saturošiem medikamentiem.

Vēl var noderēt sildošās ziedes, ko klāj uz krūtīm, muguras vai pēdām un kas veicina asinsvadu paplašināšanos un elpceļu apasiņošanu. Dziedējoša ietekme būs arī to sastāvā ietilpstošajām ēteriskajām eļļām.

Antibiotikas nepieciešams lietot vienīgi tad, ja klepu ierosinājušas baktērijas, tas piecu dienu laikā pastiprinās, izdalās strutainas krēpas un ir augsta temperatūra. Šīs zāles izmanto arī infekciozās alerģijas gadījumā, kad mikrobi organismā darbojas kā alergēni un izraisījuši astmatisku bronhītu.

Ja klepus jau pārgājis, tomēr jāielāgo – kamēr elpceļu gļotāda nav pilnībā atjaunojusies, tā arvien būs uzņēmīga pret apkārt klīstošajiem vīrusiem.

Tā kā saspringušie muskuļi nospiež mugurkaula kakla daļas asinsvadus, var paaugstināties asinsspiediens. Ja tiek kairinātas starpribu nervu saknītes, veidojas starpribu neiralģija. Iespējamas hroniskas sāpes krūškurvī. Reizēm stipra kāsēšana provocē urīna nesaturēšanu, it īpaši gados vecākām sievietēm.