Pulkstenis rāda seši vakarā – daudzi to uzskata par robežlaiku, pēc kura par ēšanu pilnībā jāaizmirst, pat ja vēders sāk kurkstēt. Ja to pārkāpj, par atbrīvošanos no liekā svara neesot ko sapņot un papildu kilogramu nākšana klāt garantēta, jo organisms visu apēsto noglabājot tauku rezervēs. Savukārt līdz sešiem (cits viedoklis vēstī – līdz pulksten 12 dienā) varot ēst, ko un cik grib – organisms visu apēsto iztērēs enerģijas ražošanai. Uztura speciāliste Jeļena Pavlova stāsta, ka neviens no šiem tautā izplatītajiem uzskatiem neatbilst patiesībai, un atspēko arī citus mītus par ēšanu.
Apgalvojums: ēst pēc pulksten 18 nedrīkst, jo viss apēstais nogulsnējas taukos.
Tas ir ļoti izplatīts mīts. Patiesība ir tāda, ka vakariņas jāietur ne vēlāk kā trīs stundas pirms gulētiešanas, saka Pavlova. Protams, ja cilvēks iet gulēt pulksten 21, tad ēšana pēc 18 tiešām nav ieteicama.
"Bet, ja cilvēks pie miera dodas ap pusnakti, tad mocīt sevi ar neēšanu nav saprātīgi. Organisms ar laiku pie tāda ēšanas režīma gan pierod un pēc pulksten 18 vakarā bada sajūtas nav, bet vai tas ir nepieciešams? Nekad neaizliedzu saviem pacientiem ēst pēc pulksten 18, jo tas nekādā veidā neapgrūtina svara samazināšanu," pārliecināta uztura speciāliste.
Kāpēc cilvēkiem samazinās svars, ja pārstāj ēst pēc sešiem vakarā? Šeit nav nozīmes pulkstenim, bet tam, ka cilvēks atsakās no našķošanās vakarā un līdz ar to neuzņem papildu kalorijas. Ja cilvēks katru dienu noņems nost 500 kilokalorijas no savas ierastās ēdienkartes, tad pēc nedēļas būs jau puskilograms mīnusā no svara, skaidro specāliste.
Apgalvojums: līdz pulksten 18 (vai 12 dienā) var ēst, ko vien vēlas. Organisms visu iztērēs enerģijas ieguvei.
"Tā nav. Svarīgi ir nevis, līdz cikiem mēs ēdam, bet ko mēs ēdam un cik daudz," saka uztura speciāliste. Ja cilvēks uzņem vairāk kaloriju, nekā dienas laikā spēj iztērēt, viss liekais neizbēgami tiek noglabāts tauku rezervēs.
Apgalvojums: jo retāk ēd, jo labāk
Ēst ieteicams piecas reizes dienā ik pēc trīs stundām, saka Pavlova. Tas nozīmē – trīs pilnvērtīgas ēdienreizes un divas nelielas starpēdienreizes (uzkodu reizes), piemēram, vienā no tām var apēst augli, bet otrajā izdzert glāzi kefīra. Tas ir nozīmīgi ne tikai labai vielmaiņai, bet arī gremošanas sistēmas veselībai kopumā. "Ja cilvēks visu dienu praktiski neko neēd, bet vakarā pieēdas, tad organisms, esot visu dienu badā, ieslēdz taupības režīmu, palēninot enerģijas resursu (kaloriju) patēriņu un uzkrājot rezerves. Cieš arī gremošanas sistēma, piemēram, retas ēdienreizes var veicināt žultsakmeņu slimības attīstību."
Apgalvojums: vakariņās nedrīkst ēst gaļu, putru un kartupeļus
Vakariņās ir ieteicams ēst mazāk nekā pusdienās, bet produktu izvēle var būt dažāda. Ja ir vēlēšanās samazināt svaru, tad vakariņās varētu ēst liesu gaļu ar dārzeņiem vai putraimus (griķus, rīsus utt.) ar dārzeņiem. Var apēst zupu. Vakarā nav ieteicams ēst treknu gaļu, jo tās sagremošanai organismam nepieciešams ilgāks laiks, tādēļ tā var radīt smaguma sajūtu no rīta. Arī sēnes, pākšaugi, smūtiji var radīt diskomforta sajūtu.
"Pastāv viedoklis, ka vakarā nav ieteicams ēst ogļhidrātus – kartupeļus, maizi, putraimus vai augļus, jo cilvēks vakarā nav tik aktīvs, tāpēc tie uzreiz pārvēršas taukos. Tā nav. Veidojot saviem pacientiem ēdienkartes, šos produktus vakariņās iekļauju un nevienam pacientam nav nākuši klāt papildu kilogrami, apēdot vakarā, piemēram, zupu ar maizi," stāsta Pavlova.
Vakarā, atpūšoties pie televizora, vienīgi būtu ieteicams izvairīties no dažādiem saldumiem un našķiem, jo tieši ar tiem cilvēks visbiežāk, pašam to nemanot, uzņem vairāk kilokaloriju kā būtu nepieciešams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
