Veselības inspekcija: Rīgas ūdensvadu dezinficēšana ar hloru veselībai nekaitē

"Ūdensvadu dezinficēšana ar hloru tiek veikta, lai paaugstinātu ūdensapgādes drošību, izslēgtu jebkurus riskus cilvēku veselībai un novērstu mikrobioloģiskā piesārņojuma risku," skaidro Veselības inspekcijas preses sekretāre Agita Antonāne.

"Mikrobioloģisko piesārņojumu rada dzeramajam ūdenim netipisku dzīvo organismu, piemēram, vīrusu, baktēriju, nokļūšana tajā. Mikroorganismi, atrodot sev labvēlīgus apstākļus, var savairoties un ar savu dzīvības procesu bioķīmiskajām reakcijām pārveidot ūdens ķīmisko sastāvu, kas ilgākā laikā var novest pie ūdens garšas un smakas pasliktināšanās.

Ūdens dezinfekcijai tiek izvēlēts tāds daudzums hlora, kas ūdeni dezinficē, bet neietekmē ūdens smaku vai garšu. Jutīgāki cilvēki gan hlora klātbūtni ūdenī var sajust."

Lai panāktu pilnīgu ūdens dezinfekciju un novērstu hlora smaku, Veselības inspekcijas pārstāve iesaka iedzīvotājiem dzeramo ūdeni novārīt vai vismaz diennakti nostādināt, lai hlors pilnīgi izgarotu. Taču hlora koncentrācija dzeramajā ūdenī ir tik neliela, ka to droši var lietot uzturā, norāda Antonāne.

Pēc Pasaules veselības organizācijas norādījumiem, cilvēkam nekaitīgā hlora koncentrācija ir pieci miligrami litrā (mg/l).

Šāda hlora koncentrācija gan ir par zemu, lai aizturētu tā saucamās bioplēves veidošanos, kā rezultātā notiek ūdensvadu aizaugšana, mikroorganismu pastiprināta vairošanās ūdensvadu tīklā, un ilgākā laikā tas var novest pie ūdens garšas un smakas pasliktināšanās. Lai aizkavētu bioplēves un nelabvēlīgās mikrofloras un mikrofaunas veidošanos Rīgas pilsētas ūdensvados, tika nolemts īslaicīgi paaugstināt dezinfekcijā izmantotā hlora koncentrāciju līdz 0,5 mg/l.

Pasaulē tā ir normāla prakse – nodrošināt 0,2 līdz 1 miligramu hlora uz litru dzeramā ūdens.

Naktī no 27. uz 28. janvāri A/S "Rīgas Ūdens" plāno pārtraukt ūdensvadu dezinfekciju, tādēļ hlora koncentrācijai ūdenī pakāpeniski jāmazinās.