Bruģētās ielas, ko ratiņkrēslā paša spēkiem šķērsot ir gandrīz neiespējami, finansējuma "nogriešana" asistenta pakalpojumiem brīvā laika pavadīšanai, kā arī medicīnas un higiēnas preču nekompensēšana tiem, kas cieš no urīna nesaturēšanas – tie pašlaik ir karstākie jautājumi, par ko cīnās nevalstiskās organizācijas, kas atbalsta un apvieno personas ar invaliditāti. Portālam Rutks.lv situāciju skaidro Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrības valdes loceklis Mārtiņš Karnītis, kurš arī pārvietojas ratiņkrēslā.
Bruģis? Vairs taču nav 16. gadsimts!
Sievietes, kuras iecienījušas augstpapēžu apavus, nereti sūrojas, ka, ejot pa bruģi, var izlauzt kājas. Neiedomājami grūtāk pārvietoties pa šo seno segumu ir cilvēkiem ratiņkrēslā. "Tas ir vājprāts! Tu visu laiku sprūsti un netiec uz priekšu, nereti gadās izkrist no ratiem," atklāti stāsta Karnītis.