"Gripa kā vīrusa infekcija kļūst par katalizatoru tām kaitēm, kas, iespējams, organismā kādu laiku ir snaudušas vai ir hroniskas", norāda poliklīnikas "Elite" dienas stacionāra vadītāja Anna Aleksandrova. Viņa atgādina, ka gripas neizslimošana var beigties ar plaušu karsoni, pneimoniju vai bronhītu, kam būs nepieciešama ilgstoša ārstēšana. Senioriem gripas radītās komplikācijas ir īpaši bīstamas, par ko liecina mirušo skaits ik gadu gripas laikā.
"Gripas vīruss nav nāvējošs, bet tā neizārtēšana un izrietošās komplikācijas var izrādīties letālas – īpaši gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām kaitēm", skaidro Anna Aleksandrova. Īpaši bīstama gripa ir tiem cilvēkiem, kam ir tādas hroniskas slimības kā bronhiālā astma, cukura diabēts, arteriālā hipertensija vai ļoti novājināta imūnsistēma. Dažiem organismā nokļūst tāds vīrusa apjoms, ar ko ir iespējams veiksmīgi cīnīties mājās apstākļos, un tas tālāk nevairojas, bet dažkārt ir nepieciešama palīdzība stacionārā stingrā mediķu kontrolē.
Biežākā gripas komplikācija ir pneimonija jeb plaušu karsonis. Nereti nākas ārstēt bronhītu kā sekas "izstaigātai" gripai. Katrs pieaugušais labi zina savas vājās vietas – dažiem tas ir deguns, kādam – ausis. Ielaista haimorīta jeb deguna dobuma iekaisuma ārstēšana prasīs ilgāku laiku. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt bērniem, ja viņu vājā vieta ir ausis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
