Zikas un Ebolas vīrusi, cūku mēris un citas postošās slimības. Vai tās apdraud Latviju?  (2)

Zikas vīruss ir gripai līdzīga slimība, ko pārnēsā moskīti. Mediķi uzskata, ka šī slimība var ietekmēt grūtniecību un radīt iedzimtus defektus bērnam. Tā tiek saistīta ar pieaugošu gadījumu skaitu, kad Latīņamerikā, jo īpaši Brazīlijā, kur šī slimība ir izplatīta, piedzimuši bērni ar mikrocefāliju – patoloģiski mazu, neattīstītu galvu, it īpaši to daļu, kurā atrodas galvas smadzenes. Saslimšanas gadījumi ar Zikas vīrusu konstatēti arī Eiropā.

Biežākie Zikas vīrusa simptomi ir drudzis, izsitumi, locītavu sāpes, sarkanas acis, var pievienoties galvassāpes, acu sāpes un vemšana, kā arī citas neiroloģiskas komplikācijas. Slimība parasti ir viegla, simptomi ilgst no dažām dienām līdz nedēļai. Tomēr tā mēdz noritēt arī smagā formā, kad nepieciešama hospitalizācija, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Pašlaik Zikas vīruss uzliesmojis Dienvidamerikas un Centrālamerikas valstīs, vissmagāk skarot Brazīliju, bet konstatēts arī tūristiem no Eiropas, kas tur viesojušies.

Līdz šim par ziņots par saslimšanas gadījumiem Dānijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Portugālē, Somijā, Vācijā un Īrijā. Visi saslimušie iepriekš viesojušies kādā no Latīņamerikas valstīm, kur arī inficējušies.

Zikas vīruss vissmagākās sekas atstājis Brazīlijā, kur kopš oktobra konstatēti 270 mikrocefālijas gadījumi, kad bērni piedzimuši ar mazu galvu un smadzenēm pēc tam, kad mamma grūtniecības laikā pārslimojusi šo slimību.

Zikas vīrusu pārnēsā Aedes albopictus un Aedes aegypti sugu odi, un ar to var inficēties pēc moskīta koduma. Šie paši odi pārnēsā arī dzelteno drudzi, čikunguņjas drudzi un Denges drudzi.

Iepriekš nebija konstatēti gadījumi, kad inficēšanās ar Zikas vīrusu būtu notikusi citādi kā vien pēc moskīta koduma, taču tika pieļauta iespēja, ka vīruss var tikt nodots no cilvēka cilvēkam ar asiņu starpniecību. 2. februārī ASV Teksasas štata varas iestādes paziņoja par inficēšanos ar Zikas vīrusu, kas notikusi seksuāli transmisīvā ceļā, proti, pēc seksuāla kontakta ar slimu personu, kas atgriezies no Venecuēlas, kur izplatīts Zikas vīruss.

Ceturtdien, 4. februārī, ziņots, ka Brazīlijā konstatēts gadījums, kad inficēšanās ar Zikas vīrusu notikusi asins pārliešanas ceļā no inficēta asins donora.

Latvijā nav sastopami Aedes albopictus un Aedes aegypti sugu odi, kas pārnēsā Zikas vīrusu. Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka ziemā bija "ārkārtīgi zems risks", ka šie tropu moskīti varētu nomitināties Eiropā, tomēr pavasarī un vasarā, laikam kļūstot siltākam, risks pieaugs. PVO ierosinājusi bīstamo moskītu apkarošanu, to vairošanās vietās izsmidzinot insekticīdus.

Pret šo slimību vakcīnas nav. Kā vēstī The Telegraph, visriskantāk pašlaik ir ceļot uz tādām valstīm kā Dominikānas Republika, Brazīlija, Venecuēla, Kolumbija, Gvadelupa, Panama, Gajāna, Hondurasa, Gvatemala, Meksika, Surinama, Martinika, Franču Gvineja, Paragvaja, Bolīvija, Ekvadora, Salvadora, Barbadosa, Puertoriko un Haiti, kur sastopami moskīti, kas pārnēsā Zikas vīrusu. Īpaši tas jāņem vērā grūtniecēm un sievietēm, kas plāno grūtniecību tuvākajā laikā.

Vairāk par Zikas vīrusu lasi šeit.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir ļoti lipīga, bīstama un neārstējama vīrusu infekcijas slimība, kas skar cūku dzimtas dzīvniekus. To galvenokārt pārnēsā mežacūkas, taču ar ĀCM var saslimt arī mājas cūkas. Cilvēkiem šī slimība nav bīstama, taču, ja infekcija iekļūst mājas cūku populācijā, tā dzīvnieku turētājam rada nopietnus ekonomiskus zaudējumus.

ĀCM izraisa pēkšņus cūku nāves gadījumus, kas ir pirmais signāls, ka ganāmpulks ir inficēts, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Cūku mēris dzīvniekiem norit ar paaugstinātu temperatūru, tie neēd, ir letarģiski. Cūkām novēro zemādas asinsizplūdumus, kas izskatās kā zilgani plankumi uz astes, pavēderes un kāju distālajiem galiem.

Cūkām nereti novēro sakumpušu gaitu, kas liecina par sāpēm vēderā, aizcietējumiem vai caureju. Dzīvniekiem konstatē iztecējumus no deguna un acīm, kas sākumā ir ūdeņaini, vēlāk asiņaini un strutaini. Grūsnajām sivēnmātēm grūsnība parasti beidzas ar abortu.

Inficētās cūkas parasti dažu dienu laikā iet bojā.

Āfrikas cūku mēris, kā jau vēstī nosaukums, ir izplatīts Āfrikas kontinentā, taču slimība reģistrēta arī vairākās Eiropas un Āzijas valstīs, piemēram, Krievijā, Baltkrievijā un Polijā.

Starp Baltijas valstīm Āfrikas cūku mēris (ĀCM) visvairāk skāris Igaunijas teritoriju, kam seko Lietuva un Latvija, vēstī PVD.

Šogad līdz 1. februārim konstatētas 118 ar ĀCM slimas mežacūkas 35 novadu 62 pagastos, ziņoja aģentūra LETA. Pērn kopumā atrastas 1048 ĀCM inficētas mežacūkas. Mājas cūku populācijā kaite kopš tās uzliesmošanas 2014.gada jūnijā skārusi 213 mājas cūkas Rēzeknes, Mazsalacas, Ainažu, Staiceles, Ambeļu un Vecsalienas novadā.

Cilvēki ar Āfrikas cūku mēri inficēties nevar.

Cūkas var inficēties no slimām mājas vai meža cūkām, kas izdala vīrusu ārējā vidē ar urīnu, fekālijām, siekalām un citiem izdalījumiem.

Vīrusu, kas ierosina ĀCM, no novietnes uz novietni var pārnest ar slimas cūkas izdalījumu aptraipītu barību vai ūdeni, inventāru, apģērbu, apaviem vai transporta līdzekli.

ĀCM ir neārstējama un ļoti bīstama slimība. Novietnē, kur tā konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, kādus biodrošības pasākumus nepieciešams veikt cūku novietnes īpašniekiem un apkalpojošajam personālam:

No saslimšanas ar difteriju pasargā savlaicīga un regulāra vakcinācija, taču vakcinēšanās pretinieku dēļ pasaulē, arī Latvijā, aizvien biežāk piedzīvo jaunus saslimšanas gadījumus.

Difterijas inkubācijas periods ir no divām līdz piecām dienām, bet dažos gadījumos tas var būt pat 10 dienas. Dažkārt slimības sākumā var novērot nedaudz paaugstinātu temperatūru, nespēku, svīšanu. Šie simptomi pakāpeniski progresē, un attīstās difterijai raksturīgās pazīmes:

Difterijas baktērijas izdala toksīnu, kas bojā dažādu orgānu audus, sevišķi sirds muskulatūras, nieru, aknu, virsnieru dziedzera un nervu audus. Ja difterijas slimnieka ārstēšana netiek laikus uzsākta, smagākos gadījumos slimība var beigties ar nāvi vai invaliditāti.

Ja cilvēkam konstatē difterijai raksturīgās pazīmes, viņš nekavējoties ir jāievieto slimnīcā, jāizolē un jāuzsāk specifiskā ārstēšana, tajā skaitā ar pretdifterijas antitoksisko serumu, brīdina SPKC speciālisti.

Difterija ir vakcīnregulējama infekcijas slimība. Vakcināciju pret difteriju apmaksā valsts. Nepietiekamas imunizācijas (vakcinēšanās) līmenis izraisa difterijas epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos daudzviet pasaulē, tostarp Latvijā. Pērn mūsu valstī reģistrēti desmit saslimšanas gadījumi (2014. gadā – 13), portālu Rutks.lv informēja Slimību profilakses un kontroles centrā.

Lai gan iepriekš mūsu valstī bija sasniegts pietiekami augsts imunizācijas līmenis, kas ievērojami samazināja saslimstību ar difteriju, tomēr pēdējos gados vērojama imunizācijas rādītāju pasliktināšanās tendence – īpaši pieaugušo un pusaudžu vidū.

Difterijas infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju, bet ir difterijas baktērijas nēsātājs, vēstī informācija SPKC mājaslapā.

Visbiežāk cilvēka organismā difterijas nūjiņas nokļūst caur mandelēm, rīkles un deguna gļotādu. Ar difteriju var inficēties ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai baktēriju nēsātājs.

Tādā veidā var inficēties darbavietā, veikalā, sabiedriskā transportā, kafejnīcā, klubā, kinoteātrī un citās sabiedriskās vietās.

Aizsardzībā pret difteriju izšķiroša nozīme ir savlaicīgai un pilnai pamatvakcinācijai un regulārai balstvakcinācijai. SPKC aicina ikvienu kopā ar ģimenes ārstu izvērtēt savu un savu bērnu vakcinācijas statusu un veikt vakcināciju vai balstvakcināciju pret difteriju.

Ja cilvēks saslimis, pats svarīgākais ir laikus ievadīt pretdifterijas antitoksisko serumu. Tas mazina iespējamību, ka attīstīsies bīstamas komplikācijas, kā arī nereti glābj dzīvību.

Difterijas ārstēšanā izmanto antibakteriālus līdzekļus. Jāārstē arī visi difterijas baciļu nēsātāji.

Ārstēšanās var ilgt no nedēļas līdz pāris mēnešiem, viss atkarīgs no slimības formas un organisma aizsargspējām. Diemžēl ir sastopami gadījumi, kad cilvēks izveseļojas, bet kļūst par invalīdu.

Bourbona vīrusa simptomi ir drudzis, nogurums, nieze, galvassāpes, var būt arī vemšana un izsitumi, norāda SPKC

Bourbona vīruss reta, tomēr visā pasaulē sastopama slimība. Pagājušā gada siltajā sezonā slimības uzliesmojums bija vērojams ASV – saslima vairāki cilvēki un vienu no tiem neizdevās glābt. Tas izraisīja pastiprinātu satraukumu vairākos ASV štatos un saviļņoja arī pārējo pasauli.

Bourbona vīrusinfekcija Latvijā ir ļoti reta slimība. Izplatītākās ērču pārnēsātās slimības mūsu valstī ir encefalīts, ērlihioze un Laima slimība.

Risks inficēties ar Bourbona vīrusu ir ikvienam, kam piesūkusies ērce. Latvijā gan ērces reti pārnēsā šo kaiti.

Pret šo slimību nav vakcīnas, kāda ir pret, piemēram, ērču encefalītu, mediķi var cīnīties tikai ar slimības izraisītajiem simptomiem un gaidīt, kamēr pats organisms ar to tiks galā. Arī antibiotikas šajā gadījumā nelīdzēs.

Vairāk par Bourbona vīrusu lasi šeit.

Slimības inkubācijas periods ilgst 2–21 dienu, un pēc šā perioda slimība sākas pēkšņi – ar drudzi, muskuļu sāpēm, nespēku, apetītes zudumu, galvassāpēm vemšanu, caureju, vēdera sāpēm un citiem simptomiem, informē SPKC.

Vēlākā stadijā daļai slimnieku vīruss var izraisīt arī spēcīgu iekšēju un ārēju asiņošanu un vairāku orgānu mazspēju.

Pasaules Veselības organizācija šā gada janvāra vidū paziņoja, ka Ebolas vīrusa epidēmija, kas divus gadus plosījās Rietumāfrikā, laupot tūkstošiem cilvēku dzīvības, ir beigusies.

Ebolas vīruss izplatās tieša kontakta ceļā ar asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem (piemēram, siekalām, urīnu, vēmekļiem, sēklas šķidrumu). Ar Ebolas vīrusslimību var saslimt arī, nonākot tiešā kontaktā ar dzīvu vai mirušu savvaļas dzīvnieku (piemēram, pērtiķu, meža antilopju un sikspārņu) asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem.

Atšķirībā no gripas, Ebolas vīruss neizplatās pa gaisu.

Slimība nav ārstējama. Pagājušā gada vidū pret nāvējošo vīrusu izstrādāta vakcīna, kas nodrošinājusi simtprocentīgu aizsardzību izmēģinājumos Āfrikas valstī Gvinejā, ko pērn bija smagi skāris šis vīruss. Izmēģinājumā tika vakcinēti 4123 augstam saslimšanas riskam pakļauti cilvēki tūlīt pēc tam, kad kāds viņu tuvinieks saslima ar bīstamo vīrusu. Neviens no vakcinētajiem nesaslima.

Vakcīna "VSV-ZEBOV" var kļūt par pirmo licencēto vakcīnu pret Ebolas vīrusu, pret kuru pagaidām nav apstiprinātu zāļu vai ārstēšanas iespēju.

Gripa ir vīrusu infekcijas slimība, kas no citām akūtām elpceļu slimībām atšķiras ar to, ka tā var izraisīt smagas komplikācijas un pat nāvi. Tā var būt īpaši bīstama riska grupu iedzīvotājiem – maziem bērniem, grūtniecēm, gados vecākiem cilvēkiem un iedzīvotājiem, kuriem ir hroniskas slimības vai citādi novājināta imunitāte. Tāpēc gripas epidēmijas laikā, ko Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izsludināja šā gada 26. janvārī un kas Latvijā ilgst no astoņām līdz pat 12 nedēļām, mediķi aicina iedzīvotājus pastiprināti ievērot profilakses pasākumus pret gripu.

Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās – drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C, stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos ("kaulu laušana"), apgrūtināta elpošana, sauss klepus un rīkles iekaisums, sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula, izteikts nespēks, apetītes zudums, bezmiegs, var būt arī vemšana un caureja.

Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc divām dienām no inficēšanās brīža, tomēr tās var parādīties arī laika periodā no dažām stundām līdz četrām dienām pēc kontakta ar slimu cilvēku.

Gripa, gluži kā saaukstēšanās, ir izplatīta visā pasaulē. Latvijā tās epidēmija parasti sākas decembrī vai janvārī un un ilgst līdz pat 12 nedēļām.

Gripas vīrusi no cilvēka uz cilvēku galvenokārt izplatās pa gaisu – ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot. Retāk ar gripu inficējas, pieskaroties priekšmetiem, uz kuriem nokļuvuši šādi pilieni.

Visdrošākais veids, kā sevi pasargāt no inficēšanās ar gripu, ir vakcinācija. Nevar apgalvo, ka vakcinācija pasargā 100% gadījumu, taču no dzīvībai bīstamām komplikācijām gan palīdz izvairīties, jo ir izstrādāta pret izplatītākajiem un bīstamākajiem gripas vīrusa tipiem, kas cirkulē attiecīgajā reģionā, portālam Rutks.lv stāstīja ģimenes ārsts Andris Lasmanis. Imūnvielas, kas pasargā no saslimšanas ar gripu, organismā izveidojas septiņu līdz desmit dienu laikā pēc vakcinācijas.

SPKC profilaksei pret gripu iesaka:

Lūk, arī ģimenes ārsta Andra Lasmaņa padomi profilaksei pret gripu un infektoloģes Ludmilas Vīksnas ieteikumi!

Gripas vīrusu nokļūšanu elpceļos var nepieļaut, valkājot sejas aizsargmasku. Tā visvairāk noder, ja saslimis kāds mājinieks.

Parasti gripu ārstē mājas apstākļos, izmantojot medikamentus simptomu mazināšanai un dabīgos produktus imunitātes stiprināšanai.

Ja slimība norit ar komplikācijām vai ir aizdomas par tām, nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālistiem, zvanot pa tālruni 113. Biežākā gripas vīrusa izraisītā komplikācija ir pneimonija jeb plaušu karsonis. Pievienojoties bakteriālai infekcijai, var attīstīties arī bronhīts, vidusauss iekaisums, miokardīts, nieru iekaisums.