Ģimenes ārsti: vēža pacientus var novērot, ja ir iespēja nosūtīt uz izmeklējumiem  (1)

"Mēs varam uzņemties ļoti daudz ko, neesam pret, bet tas ir jautājums par instrumentiem, kā to paveikt, jo mums ir ierobežoti laboratoriskie izmeklējumi. Mums ir noņemta iespēja nosūtīt uz tiem valsts apmaksātiem izmeklējumiem, ar ko var kontrolēt pacienta veselību. Kā mēs viņus kontrolēsim - apskatot, aptaustot kā Hipokrāta laikos?" retoriski vaicā Veide.

Šobrīd pacientiem nozīmējumus varot izrakstīt tikai onkologs. "Šobrīd mums ir noņemta iespēja nosūtīt uz onkomarķieriem, kas ir specifiskie izmeklējumi onkoloģiskajiem pacientiem," norāda Veide.

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe vērtēja, ka Austrumu slimnīcas priekšlikums varētu būt vērsts uz sistēmas sakārtošanu.

"Jebkurš priekšlikums, kas kaut cik iezīmē ceļu, kā būt, vērtējams pozitīvi. Līdz šim pacientam pēc vēža nebija skaidrs, cik ilgi jābūt uzraudzībā Onkoloģijas centrā, tā drīzāk bija paša iniciatīva. Šobrīd ir minēti trīs gadi. Tas ir mēģinājums sakārtot sistēmu, lai pirmreizējie pie speciālistiem tiek ātrāk, un mazāk ir to, kam tas nav nepieciešams," teica Berķe, vienlaikus norādot, ka cilvēki parasti uzticas vairāk tam ārstam, kas nozīmējis ārstēšanu.

"Ja trīs gadus ir pārbaudījies un nekas nav bijis, ja ģimenes ārstam ir skaidri norādījumi, kā tālāk strādāt, domāju, ka par to var diskutēt, bet jautājums par veselību ir tik aktuāls, īpaši pēc onkoloģiskas slimības, varētu būt tā, ka emocionāli neuzticība paliek," min Berķe, uzsverot diskusiju nepieciešamību ar visām ieinteresētām pusēm. Zināmā mērā to varot uzskatīt arī par nabadzības apliecinājumu, kad nav naudas pieteikoši, lai varētu nodrošināt visiem kvalitatīvus izmeklējumus, kad tas nepieciešams.

Jau ziņots, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Onkoloģijas centrs nācis klajā ar vienu no risinājumiem rindu mazināšanā. Pēc ārstēšanās un novērošanas Onkoloģijas centrā trīs gadu garumā, daļu vēža pacientu novērošanu varētu pārņemt ģimenes ārsti.

Onkoloģe Dace Baltiņa stāstīja, ka reāli pastāv trīs onkoloģisko pacientu plūsmas slimnīcā, kuriem ir nepieciešami izmeklējumi: cilvēki, kuriem nosaka diagnozi; pacienti, kuri saņem ārstēšanu; visvairāk ir cilvēku, kam ārstēšanās ir pabeigta un kas turpina regulāri novērot savu veselības stāvokli.

"Ļoti īpašā ārstniecības iestādē [Onkoloģijas centrā] vēža slimnieks novērojas trīs gadus. Pēc trim gadiem novērošana varētu tikt deleģēta ģimenes ārstiem ar nosacījumu, ka tiks izstrādāts īpašs algoritms, kādi tieši izmeklējumi, cik bieži un kādā kārtībā tie jāveic pacientiem. Tāda pieredze ir gan Amerikā, gan Eiropā. Ja ir zināms, ja pacientam nav nekādu veselības sūdzību, tad izmeklējumi bez speciālas vajadzības netiek organizēti," skaidroja onkoloģe.

Priekšlikums trešdien izklāstīts Veselības ministrijā, kura to atbalstīja, norādot, ka Onkoloģijas centrs ir pārslogots. Priekšlikuma apspriešana tiks uzsākta tuvākajā laikā.

"Mums ir jāatbrīvojas no nevajadzīgiem izmeklējumiem, tādiem, kas nenāk pacientam par labu un neko nedod, tikai izmaksā valstij un izsmeļ kvotas. Ir runa par mūsu labākā, Onkoloģijas centra atslogošanu pēc noteikta laika no gadījumiem, kad to var veikt citur," teica ministrs Guntis Belēvičs. Ministrs atzina, ka šobrīd "zaļais koridors" strādā tikai vēža skrīningā atklātajos gadījumos.

Jau ziņots, ka ik gadu Latvijā no jauna tiek reģistrēti ap 11 tūkstošiem vēža gadījumu.

Dati par 2014. gadu liecina, ka Latvijā vēža reģistrā ir 77 tūkstoši cilvēku. Vēža reģistrā iekļauj iedzīvotājus, kuru dzīves laikā kādreiz ir diagnosticēts vēzis.