temperatūra
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pēdējo mēnešu ļaunākais bieds neapšaubāmi ir gripa un ne velti, jo kopš sezonas sākuma tā Latvijā dzēsusi jau 18 cilvēku dzīvības un joprojām turpina plosīties pilnā sparā. Rutks.lv apkopoja svarīgāko informāciju par gripu vienkopus. Lūk, kādi ir gripas simptomi, kā no nepatīkamās kaites sevi pasargāt un kā atkal tikt uz kājām!

Gripa ir vīrusu infekcijas slimība, kas no citām akūtām elpceļu slimībām atšķiras ar to, ka tā var izraisīt smagas komplikācijas un pat nāvi. Biežākās gripas komplikācijas ir bronhīts, plaušu karsonis, deguna blakusdobumu iekaisums, vidusauss iekaisums un arī miokarda infarkts. Ja ir kāda hroniska slimība, gripa var izraisīt tās paasinājumu.

Gripa īpaši bīstama ir maziem bērniem, grūtniecēm, vecāka gada gājuma cilvēkiem un tiem, kuriem ir hroniskas slimības vai citādi novājināta imunitāte.

Gripa ir gandrīz tikpat sena kā cilvēce. Slimību, kuras simptomu apraksts ļoti līdzinās gripai, savos darbos aprakstījis jau sengrieķu ārsts Hipokrāts 412. gadā pirms mūsu ēras.

Gripu ierosina vīruss, kas ārējā vidē nav sevišķi izturīgs. Augsta temperatūra, saules stari un dezinfekcijas līdzekļi to ātri iznīcina. Tāpēc gripas epidēmija parasti uzliesmo gada aukstākajos mēnešos. Latvijā gripas epidēmija, kas šogad tika izsludināta 26. janvārī, parasti ilgst no astoņām līdz pat 12 nedēļām. Gripa ik gadu skar līdz pat 15 procentiem zemeslodes iedzīvotāju.

Kā atpazīt

Foto: PantherMedia/Scanpix
Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās – drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C, stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos ("kaulu laušana"), apgrūtināta elpošana, sauss klepus un rīkles iekaisums, sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula, izteikts nespēks, apetītes zudums, bezmiegs, var būt arī vemšana un caureja.

Parasti cilvēks izveseļojas 5–10 dienās. Tomēr nespēks un samazinātas darbaspējas saglabājas vēl kādu laiku pēc tam.

Inficēšanās

Foto: Shutterstock
Gripas vīrusi no cilvēka uz cilvēku galvenokārt pārceļo pa gaisu – ar sīkiem pilieniem, kas telpā izplatās inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot. Inficēšanās visbiežāk notiek tos ieelpojot. Retāk ar gripu inficējas, pieskaroties priekšmetiem, uz kuriem nokļuvuši šādi pilieni.

Profilakse

Foto: Shutterstock

Ārstēšana

Foto: Shutterstock
Mediķi iesaka "nezīlēt" – gripa vai saaukstēšanās, bet, parādoties pirmajiem simptomiem, nekavējoties palikt mājās un slimību "izgulēt". Neiet ārpus mājām ir svarīgi ne tikai, lai neizplatītu vīrusu tālāk, bet arī, lai pasargātu sevi no smagu komplikāciju attīstības. Ja turpina iet uz darbu un strādāt, organismam ir daudz grūtāk cīnīties ar vīrusu, turklāt darbs vienalga ir neproduktīvs.

Gripu ārstē simptomātiski, izmantojot temperatūru pazeminošus medikamentus, atkrēpošanos veicinošus līdzekļus, deguna aizlikumu atvieglojošus medikamentus, pretsāpju līdzekļus un cita veida zāles, kas palīdz mazināt vai novērst apgrūtinošos simptomus.

Pirmajās stundās pēc gripas simptomu parādīšanās var līdzēt speciāla pretvīrusu preparāta lietošana. Ne visi pieejamie pretvīrusu līdzekļi derēs, bet ģimenes ārsti jau zina, kuri ir efektīvi tieši pret pašlaik cirkulējošajiem gripas vīrusiem. Var palūgt izrakstīt un glabāt pa rokai gadījumam, ja gripa piemeklē.

Komplikāciju ārstēšanai lieto antibiotikas. Pret pašu gripas vīrusu antibiotikas ir neefektīvas. Ārsts tās izraksta tikai tad, ja ir aizdomas, ka gripai pievienojusies bakteriāla infekcija (bronhīts, plaušu karsonis vai kas tamlīdzīgs).

Raksta tapšanā izmantota informācija no Spkc.gov.lv, Gripa.lv, Health.com , Zdorovieinfo.ru un Zdorovie.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!