Trauksme un panikas lēkmes – ilgstoša stresa spogulis  (1)

Veselības centra "Vivendi" ārste-psihoterapeite Ilze Sestule un psihiatrs Jānis Bušs skaidro – kad ikdienas stress kļūst par negatīvo faktoru, kas ietekmē ne tikai cilvēka emocijas, bet arī ķermeni, un kad būtu jāmeklē palīdzība.

Ir pavisam parasti un normāli, ka ir brīži, kad mūs pārņem spēcīgas, taču prognozējamas un pārejošas emocijas, – prieka mirklis par veiksmīgi nokārtotu eksāmenu, laimes sajūta, pēc ilgstošas prombūtnes satiekoties ar mīļoto, vai skumjas tuva cilvēka zaudējuma brīdī. Tā tam ir jābūt!

Kad emocionālais diskomforts – galvenokārt trauksmes sajūta – rodas it kā bez acīmredzama iemesla, ir ilgstošs, vēlāk arī pastāvīgs un nekontrolējams, tas kļūst traucējošs un apgrūtina ikdienu – ietekmē domāšanu un spēju koncentrēties, uzvedību, izraisa fiziskus traucējumus.

"Daļa pacientu ilgstoši cieš un nespēj adaptēties daudzās dzīves situācijās – rodas problēmas darbā, kaitina ģimenes locekļi, ir dusmas uz sevi, parādās bailes no socializēšanās," stāsta psihiatrs Bušs.

Samērā bieži šādos gadījumos cilvēki savas emocionālās problēmas risina, izvairoties no trauksmi radošajām situācijām un savu uzvedību pakārtojot vai pielāgojot apstākļiem. Taču tā nav izeja, bet drīzāk gan ierobežojums – kaut ko nedarīt, kaut kur neiet vai nepiedalīties. Savu emociju apspiešana, no kaut kā atsakoties, vēl vairāk pasliktina pašsajūtu.

Sestule atgādina par seniem un slēptiem iespējamajiem iemesliem: "Daudzi ir iemācīti ciest un atteikties no kaut kā – neprasīt sev, savas vēmes pakārtot citiem pat tik lielā mērā, ka par to vairs it kā nedomā. Tomēr – tas nenozīmē, ka savu vēlmju nav, tās tikai klusi, kopā ar neapmierinātību un dusmām, krājas. Dažkārt tās izlaužas negaidītā vietā un laikā, pret citiem cilvēkiem – kā dusmu vai agresijas lēkme (klasiski – darbā ilgstoši krātās negācijas izlaužas pret mājiniekiem). Emocijas tad "sprāgst" kā tvaiks no ātrvārāmā katla – kad sprūk vaļā, tās līdzinās emocionālam vulkāna izvirdumam. Turklāt šai lēkmei ne vienmēr ir kas kopējs ar tā brīža situāciju. Slēptās, neapzinātās emocijas var izlausties arī kā panikas lēkme."

Visbiežāk cilvēki stāsta par milzīgām bailēm nomirt. Daudzos gadījumos pirmās un, iespējams, arī nākamo lēkmju laikā tiek izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, cilvēki nonāk slimnīcās, kur tiek izmeklēta fiziskā veselība. Tikai ar laiku tiek saprasts, ka lēkmes ir saistītas ar emocionālo stāvokli, ka dzīvībai briesmas nedraud, jo fiziskais stāvoklis ir normas robežās. Ar laiku panikas lēkmēm pievienojas bailes no pašām lēkmēm – tik ļoti nepatīkamas un biedējošas tās ir.

Ja panikas lēkmes atkārtojas, nepieciešama ārsta (ģimenes ārsta, psihoterapeita vai psihiatra) konsultācija, lai nozīmētu piemērotāko ārstēšanu – psihoterapiju vai medikamentus. Ja ilgstoši ignorē trauksmi un tās slēptos iemeslus, tā var izlausties arī citā veidā – proti, somatizējot, t.i., izpausties ar fizisku slimību. Nereti sākas sūdzības par biežāku slimošanu, par elpošanas, sirdsdarbības, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumiem, muguras, locītavu sāpēm. Šādos gadījumos vēlams izmeklēt veselības stāvokli pie speciālista (šādos gadījumos visbiežāk tiek noteikta diagnoze: veģetatīvā disfunkcija) un pacientus rosina sākt domāt par to – kas īsti šim diskomfortam ir pamatā.

Psihiatrs Bušs: "Ja trauksme vai panika nomāc, taču vēl nopietni neapdraud dzīves kvalitāti, sagaidāms pozitīvs terapijas rezultāts. Šādā gadījumā varētu pietikt ar psihoterapiju – noskaidrojot, izprotot trauksmes un/vai panikas slēptos cēloņus, panikas tipu, emocijas, fiziskās reakcijas un uzvedību, var nosacīt kairinātājus, kļūst vieglāk saprast savas emocijas un spriest, kādēļ tās izraisa lēkmes. Palīdz arī dažādu relaksācijas metožu un elpošanas vingrinājumu apgūšana."

Protams, dzīvē nav iespējams pavisam izvairīties no situācijām, kas rada trauksmi, taču ir vērts apjaust savas iespējas, prasības pret sevi un sabiedrību. Ieteicamas mērenas ikdienas fiziskās aktivitātes – pastaigas, joga, vingrošana. Arī sirdij tīkams vaļasprieks ir daļa no emocionālās higiēnas, kas kalpo kā profilakse, jo pozitīvas emocijas parasti labi izbalansē stresa pilno ikdienu un ļauj saglabāt līdzsvaru.

Raksts tapis sadarbībā ar veselības centru "Vivendi".