Ir tāds teiciens: ja dzīve tev iedod skābu citronu, izspied no tā sulu un pagatavo gardu limonādi. Tas ļoti labi raksturo Mareka Odumiņa (26 gadi) attieksmi pret dzīvi. Lai arī kāds burziņš pirms četriem gadiem viņam beidzās ar lauztu sprandu un pilnīgu ķermeņa paralīzi no kakla uz leju, Mareks dzīvesprieku nav zaudējis un iemācījies visam pielāgoties. Puisis strādā ar datoru, atbild uz telefona zvaniem, raksta īsziņas, glezno, turot otu mutē, turklāt ar šo vaļasprieku nopelna sev naudu.
Kad padzirdēju par Mareku un viņa unikālo gleznošanas talantu, nodomāju – tik apbrīnojams cilvēks noteikti jāmeklē rokā un par viņu jāuzraksta, bet kā gan sazināties ar puisi, kurš nespēj pakustināt rokas?! Liels ir mans pārsteigums, kad atrodu viņa profilu sociālajā tīklā "Facebook" un konstatēju, ka viņš tur regulāri dalās ar savām pārdomām par dzīvi. Viņš arī atbild uz manu vēstuli, un sarunājam interviju. Kā gan viņš to visu spēj izdarīt?
Viss top skaidrs, kad tiekamies nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari", kur Mareks iziet ikgadējo rehabilitācijas kursu. Viņš sēž pie datora un vada peles kursoru pa ekrānu, vienkārši pavirzot galvu uz vēlamo pusi. Paverot lūpas, noklikšķina peli. Samiedzot acis, veic dubultklikšķi. Tas iespējams, pateicoties īpašai programmai, kas ar vebkameras starpniecību fiksē viņa sejas kustības un attiecīgi reaģē uz tām. Kad grib rakstīt, Mareks uz ekrāna atver klaviatūru. Modernās tehnoloģijas viņam un citiem cilvēkiem ar kustību traucējumiem ievērojami atvieglo dzīvi.