Gandrīz ikviens no mums bērnībā ziemas laikā tika satuntulēts tā, ka, izejot ārā, atgādināja mazu, neveiklu pingvīnu. Mamma vai omīte, sienot šalli, teju vienmēr piekodināja: "Jāģērbjas silti, citādi vēl saaukstēsies!" Taču tas, ka saaukstēšanos izraisa nosalšana, ir vien mīts, kaut gan nevar noliegt – kripatiņa taisnības tajā tomēr ir. Lai nesaaukstētos, tiešām svarīgi ģērbties silti, taču – arī nepārtuntuļoties.
Nosalšana nav saaukstēšanās pamatcēlonis. Augšējo elpošanas ceļu slimības izraisa vīrusi, visbiežāk rinovīruss, koronavīruss vai adenovīruss. Nosalšanu kļūdaini uzskata par kakla sāpju, krekšķēšanas un iesnu galveno cēloni, jo tieši ziemā un rudenī saaukstēšanās vīrusi gaisā cirkulē visvairāk. Tiem nepatīk saules stari un augsta gaisa temperatūra, tādēļ siltajā sezonā slimojam retāk.
Saaukstēšanos ar aukstumu saista vēl kas. Ja es apģērbies pārāk plāni, organisms daudz enerģijas patērē normālas ķermeņa temperatūras uzturēšanai, tādēļ tam mazāk resursu paliek imunitātes nodrošināšanai. Līdz ar to nosalis organisms ir uzņēmīgāks pret vīrusiem, ja tie gadās ceļā. Tādēļ taisnība vien bija omītei, kura mudināja saģērbties kārtīgi, pirms iet ārā.
Tomēr nevajadzētu ieslīgt arī otrā galējībā, proti, apģērbties pārāk biezi, jo sasvīšana ir otrs faktors, kas veicina saslimšanu ar augšējo elpošanas ceļu vīrusinfekcijām. Sākumā ir karsti, bet, kad drēbes kļūst mitras no sviedriem, sāk salt un notiek tas pats, kas, apģērbjoties par plānu – organisms lielāko daļu enerģijas novirza normālas ķermeņa temperatūras uzturēšanai, līdz ar to imunitāte šajā brīdī vīrusiem ir vieglāk caursitama.
Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Zdorovie.com un WebMd.com.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
