sieviete skumjas vientulība
Foto: Shutterstock
Cik reižu, dodoties ārpus mājas, pārliecinies, vai ir izslēgts gludeklis vai matu taisnotājs? Vai domas par to, vai dzīvoklī nav palikusi gaisma, tevi satrauc krietni vairāk nekā partneri? Vai varbūt, ejot pa ielu, apņēmīgi izvairies no kanalizācijas lūku vākiem, centies neuzkāpt bruģa līnijām, iet tikai pa ietves kreiso malu, sev iegalvot, ka, ja krustojumā iedegsies zaļā gaisma, tad diena būs izdevusies? Šīs un citas īpatnības domāšanā, kā tās visbiežāk dēvējam, patiesībā var liecināt par obesīvi kompulsīviem traucējumiem, kas ievērojami apgrūtina mūsu dzīves kvalitāti un tomēr ne vienmēr tiek laikus pamanīti, apjaušot situācijas nopietnību.

Līdzīgā stāstā dalās arī Krista (26 gadi, strādā valsts pārvaldē), kura, slimībai saasinoties, saprata, ka situācija ir krietni nopietnāka nekā pašai šķiet.

"Viss sākās ar gandrīz vai maniakālu roku mazgāšanu. Mani šausmināja doma, ka āda saskārusies ar neskaitāmajiem mikrobiem, kas atradušies, piemēram, sabiedriskajā transportā uz "Stop" pogas. Tāpat, no rītiem krāsojoties, bieži vien jutu uzmācīgu vēlmi veikt noteiktu skaitu kustību abām sejas daļām simetriski, klājot piemēram, tonālo krēmu vai vaigu sārtumu. Sevi visu mūžu biju dēvējusi par perfekcionisti, tāpēc neaizdomājos, ka patiesībā šo dīvaino izjūtu iemesls ir pavisam cits," atklāj Krista.

Veselības ministrijaSlimībaSlimību profilakses un kontroles centrsCilvēks

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit