Kohleārie implanti – nedzirdīgo iespēja dzirdēt

Kohleārais implants ir protēze, kuru ar ķirurģisku operāciju ievieto zem ādas, skaidro Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv" valdes locekle Baiba Bicēna.

Kohleārā implanta sistēma apiet nefunkcionējošo auss gliemeža daļu un novada elektriskos signālus tieši dzirdes nervam. Pilnīgi nedzirdīgiem vai smagi vājdzirdīgiem cilvēkiem šī ierīce paver iespēju dzirdēt un sazināties.

Ierīcei ir divas daļas: iekšējā un ārējā. Implants sastāv no apvalka, kurā ir elektroniskas daļas, elektrodiem un uztvērējantenas, kā arī magnēta, kas notur spoli vietā aiz auss. Ārējo daļu nēsā aiz auss – runas procesoram ir vadības pults, baterijas un spole, kas caur ādu nodod informāciju implantam.

Dzirde ir ļoti svarīga valodas attīstībai. Tāpēc ir ieteicams bērniem implantu uzstādīt iespējami agrīnākā vecumā. Parasti visi pacienti ar kohleārajiem implantiem dzird runas skaņas, taču nepieciešams zināms laiks, lai šīs skaņas izprastu. Īpaši, ja cilvēks pirms tam bijis pilnīgi nedzirdīgs. Cilvēki, kas agrāk dzirdējuši, pie šīs ierīces adaptējas krietni ātrāk. Dzīves kvalitāti nedzirdīgajam var uzlabot pat tādi "sīkumi", kā iespēja dzirdēt modinātājpulksteni, durvju zvanu, tuvojošās automašīnas skaņas. Uzlabota spēja runāt paver jaunas sociālas, izglītības un karjeras iespējas.

Kad pirms vairāk nekā 30 gadiem tika izdarītas pirmās kohleārā implanta operācijas, daudzi mediķi, pedagogi, nedzirdīgo cilvēku dzirdīgie ģimenes locekļi un citi domāja, ka nedzirdība nu būs uzvarēta un cilvēki, kuriem skaņu pasaule līdz tam nebija pieejama, tagad varēs dzirdēt, runāt un klausīties mūziku tāpat kā lielākā sabiedrības daļa civilizētajā pasaulē. Taču izrādījās pavisam citādi. Nedzirdīgie nepriecājās un protestēja.

Tā saucamā nedzirdīgo sabiedrība – cilvēki, kuri no bērnības bija pieraduši sazināties zīmju valodā, un kuri uzskatīja sevi par īpašu zīmju valodā runājošo "kultūras minoritāti", uztvēra implantu izmantošanu par nopietnu iejaukšanos viņu iekšējās lietās. Konkrēti – par genocīdu pret nedzirdīgo sabiedrību, kas likvidē viņu galveno identitāti, proti, kurlumu. Notika protesti, demonstrācijas pret implantiem. Tika pasludināts "kohleārais karš".

No ASV šis uzskats, ka implanti ir genocīds pret nedzirdīgo sabiedrību, ātri izplatījās arī citās valstīs. Mūsdienās asākie konflikti sākuši pierimt, taču uzskats, ka nedzirdīgie ir īpaši, un viņus "labot" nevajag, joprojām ir spēcīgs.

Latvijas iedzīvotājiem kohleāro implantu operācijas izdara jau gandrīz 20 gadus. Sākumā bērniem tika vākti ziedojumi operācijai, un tās izdarīja Vācijā. Viens no pirmajiem bērniem – Oļegs M. – sen beidzis parasto skolu, Rīgas Tehnisko universitāti un strādā. Vēlāk bērniem operācijas sāka apmaksāt no valsts budžeta. Bet pieaugušajiem, lai tiktu pie implanta, vēl ilgi nācās gaidīt, norāda Bicēna.

Diāna Peiraga no Tukuma piedzima ar nopietniem kustību traucējumiem, taču dzirdīga. Beidza parasto skolu, Liepājas Pedagoģisko universitāti, sāka strādāt, bet sāka pasliktināties dzirde un parastie dzirdes aparāti vairs nepalīdzēja. Viņa ļoti gribēja implantu, bet līdz tam septiņus gadus nācās nodzīvot klusumā – bet šis klusums varēja nebūt.

Rīdziniece Patrīcija Jansone bija vājdzirdīga no agras bērnības, taču bija iemācīta runāt un beidza parasto skolu. Arī viņa vēlējās implantu, bet no saviem līdzekļiem tam nevarēja sakrāt.

2013. gadā beidzot arī pieaugušie cilvēki Latvijā varēja saņemt valsts apmaksātās kohleārā implanta operācijas. Diāna ar Patrīciju bija pirmajā pieaugušo grupā, kurām operācijas izdarīja Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Abas sievietes kļuvušas par labām draudzenēm, un labprāt dalās savos iespaidos ar citiem.

"Es klausos un beidzot skaidri sadzirdu putnu balsis. Pirmajā laikā pēc kohleārā implanta pieslēgšanas sāku dzirdēt visapkārt skanošās sarunas, kā izslāpusi klausījos runāto uz ielas, veikalos," stāsta Patrīcija.

"Pašlaik esmu atgriezusies dzīvē kā normāls cilvēks. Dzirdu visu un esmu apmierināta," stāsta Diāna. "Varu brīvi komunicēt ar cilvēkiem, runāt pa telefonu. Man viegli tādēļ, ka pirms tam biju dzirdīga un varu salīdzināt ar patiesajām skaņām to, ko tagad dzirdu. Bez kohleārā implanta biju bezpalīdzīga, atkarīga no vīra un vecākiem. Bet tagad esmu kā no jauna piedzimusi."

Diāna un Patrīcija iesaka nebaidīties. Viņas šo operāciju uzskata par veiksmīgu un iesaka arī citiem dzirdi zaudējušiem cilvēkiem.

2013. gadā Austrijas galvaspilsētā Vīnē norisinājās 3. Starptautiskais piano festivāls cilvēkiem ar invaliditāti, kurā piedalījās arī bērni un jaunieši ar kohleārajiem implantiem no Polijas, Rumānijas, Ukrainas, Japānas un ASV. Viņiem implants bija devis ne tikai iespēju dzirdēt, bet arī sekmīgi iemācīties klavierspēli.

2015. gada 15. līdz 16. jūlijā Polijas galvaspilsētā Varšavā notika Pirmais starptautiskais mūzikas festivāls tieši bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem ar dzirdes traucējumiem. Diemžēl neviens Latvijas pārstāvjis tajā nepiedalījās. Atliek cerēt, ka pienāks diena, kad arī mūsu vājdzirdīgie un nedzirdīgie bērni, ieguvuši kvalitatīvus dzirdes aparātus un implantus, spēs muzicēt pietiekami labā līmenī, lai varētu piedalīties nākamajos festivālos, cerību pauž Bicēna.

Pieci ieteikumi kohleāro implantu lietotājiem:

1. Lepojies ar savu implantu, ievieto informāciju vai zīmējumu par to savā profilā Facebook, Draugiem, Twitter , Instagram vai citos sociālajos tīklos!

2. Izmanto šo dienu, lai dalītos ar attēliem sociālajos tīklos! Izmanto mirkļbirku #CochlearImplantDay, #KohlearoImplantuDiena vai #KohlearaisImplants.

3. Uzraksti, kā tu dzirdi. Dalies ar šo video ar saviem draugiem un paziņām.

4. Izrotā savu implantu ar krāsainām uzlīmītēm! Paskaidrojumi, kā izrotāt dzirdes aparātus un implantus, atrodami internetā. Sevišķi aktuāli tas ir bērniem.

5. Palīdzi citiem, daloties ar savu stāstu! Tava pieredze var būt atbalsts citiem, kas tikai vēl apsver jautājumu par implanta ievietošanu.

Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv" izveidota, lai aizstāvētu vājdzirdīgo iedzīvotāju intereses. Par asociācijas galveno mērķi noteikts apzināt Latvijā dzīvojošās vājdzirdīgās personas, veicināt viņu cilvēktiesību ievērošanu, tiesības pilnvērtīgi dzirdēt un iesaistīties valsts un sabiedrības dzīvē. Tāpat asociācijas biedri apņēmušies sekmēt kvalitatīvas un efektīvas rehabilitācijas un ārstēšanas sistēmas izveidi Latvijā, kā arī veicināt sabiedrības informētību, sapratni un atsaucību vājdzirdīgo personu problēmu risināšanā.