1. Plaušas kopā ar elpvadu un bronhu zariem atgādina otrādi apgrieztu koku, taču funkcionē tieši pretēji planētas "zaļajām plaušām". Ja koks no gaisa uzņem ogļskābo gāzi un izdala skābekli, tad cilvēka plaušas tieši pretēji – no ieelpotā gaisa uzņem skābekli, bet izdala ogļskābo gāzi.
2. Plaušas pašas par sevi ir pasīvs orgāns – tās pašas nespēj ne izplesties, ne sarauties. Elpošanas kustības nodrošina starpribu muskulatūra un diafragma – liels, apgāztam kausam līdzīgs elpošanas muskulis, kas šķir krūšu un vēdera dobumu. Plaušām sarauties un izplesties ļauj to struktūra – tās veido vairāki miljoni alveolu, proti, mikroskopiski gaisa "maisiņi" ar plānām, elastīgām sienām, kur norisinās skābekļa un ogļskābās gāzes apmaiņa
3. Lai cik dīvaini tas neliktos, lielākā daļa no mums ikdienā neelpo tā, kā daba paredzējusi. Paskaties spogulī! Ja elpojot pleci cilājas uz augšu, uz leju, tu elpošanai izmanto tikai plaušu augšējo trešdaļu, proti, elpo pārāk sekli. Rezultāts – tiek uzņemts mazāk skābekļa, kā ietekmē vielmaiņa, šūnu atjaunošanās un citi procesi organismā noris gausāk, nekā tam vajadzētu būt. Tāpat šādi tiek pārslogoti kakla daļas un plecu muskuļi, kas nereti beidzas ar to saspringumu un sāpēm.
Pareizi elpot nozīmē elpot tā, ka ieelpā krūškurvis izplešas, bet izelpā – saraujas. Uzliec plaukstas katru savā krūškurvja pusē un pārliecinies, ka elpo pareizi! Pleciem noteikti nevajadzētu cilāties. Visbiežākais iemesls, kāpēc sākam elpot nepareizi, ir sēdēšana pie galda, sakumpušam uz priekšu. Šādā pozā krūškurvis ir saspiests, ribas nespēj pilnībā izplesties un diafragma veikt savas funkcijas.
4. Tava labā un kreisā plauša patiesībā nav pilnīgi vienādas. Ķermeņa kreisajā pusē esošo plaušu veido divas daivas, bet labo plaušu – trīs daivas. Kreisā plauša turklāt ir nedaudz mazāka par labo, jo atvēl vietu sirdij.
5. Vai ir iespējams dzīvot tikai ar vienu plaušu? Jā, ir. Vienas plaušas trūkums gan ierobežo fiziskās spējas, taču neliedz dzīvot relatīvi normālu dzīvi. Pasaulē ir daudz cilvēku, kuri dzīvo ar vienu plaušu. Visbiežāk vienu no tām nākas izoperēt plaušu vēža dēļ.
6. Biežākais plaušu vēža cēlonis ir smēķēšana. Jo vairāk cigarešu izsmēķēts, jo lielāks risks ar to saslimt. Jo ilgāks smēķētāja stāžs, jo lielāka varbūtība sastapties aci pret aci ar bīstamo kaiti.
7. To cilvēku organisms, kuriem ir lielāks plaušu tilpums, ar skābekli tiek nodrošināts ātrāk. Plaušu tilpumu iespējams palielināt ar regulārām fiziskajām aktivitātēm, līdz ar to uzlabosies skābekļa piegāde katrai organisma šūnai un būs vairāk enerģijas.
8. Pneimonija jeb plaušu karsonis ir ļoti bīstama slimība, jo iekaisuma un gļotu dēļ plaušām ir grūtāk no ieelpotā gaisa absorbēt skābekli.
9. Gāzu apmaiņa ir galvenais, taču ne vienīgais plaušu pienākums. Tās arī piedalās ķermeņa temperatūras regulācijā, jo izelpojot tiek atdots ķermeņa siltums. Tas ir iemesls, kādēļ paātrinās elpošana pēc skriešanas vai citas fiziskas aktivitātes. Cilvēka plaušas tāpat veicina asinsriti, kā arī spēlē nozīmīgu lomu balss veidošanā.
10. Pieaudzis cilvēks ieelpo vidēji 11 tūkstošus litru gaisa dienā.
Raksta tapšanā izmantots Livescience.com, Health.com un WebMd.com.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
