Seši mīti par vēnu veselību un ārstēšanu

Diemžēl iespējama ir arī situācija, kad kājas izskatās gluži veselas – nav redzamas nedz paplašinātas vēnas, nedz mezgli, bet cilvēks izjūt izteiktu smaguma sajūtu kājās, tās piepampst, naktīs moka krampji. Tas nozīmē, ka bojātas ir vēnas, kas atrodas nedaudz dziļāk un no virspuses nav redzamas.

Protams, viens no izplatītākajiem operēšanas iemesliem ir kosmētiskais vai psiholoģiskais aspekts – kurš gan cilvēks grib, lai viņas kājas ir mezglainas, ar redzamām zilām dzīslām. Tomēr, ja netraucē šis vizuālais defekts un cilvēks jūtas labi, vēnas nav jāoperē. Mēdz būt gadījumi, kad cilvēkiem ar plānāku ādu vēnas ir redzamas, bet tās ir pilnīgi veselas.

Tā kā nereti ar neapbruņotu aci pirmās vēnu slimības pazīmes manīt nevar, sūdzību un paaugstināta vēnu varikozes riska gadījumā (skat. raksta beigās!) noteikti nepieciešama vēnu diagnostika.

Duplekssonogrāfija asinsvadiem ļauj precīzi un ātri izvērtēt venozo plūsmu dziļajās un virspusējās vēnās, savlaicīgi diagnosticēt dažādas vēnu patoloģijas, kā arī izvēlēties pareizāko risinājumu – atbilstošāko vēnu ārstēšanas metodi. Agrāk pat kvalificēts ārsts ne vienmēr varēja veikt veiksmīgu operāciju, jo nebija pieejamas labas izmeklēšanas metodes. Izmeklējot kāju vēnas ar duplekssonogrāfiju, aptuveni 10–20 minūšu laikā iegūst precīzu informāciju par dziļo un virspusējo vēnu stāvokli; tiek noteikts, vai vēnas ir slimas un operējamas, vai asinsvadi ir veseli, tuvu ādai un traucē tikai kosmētiski.

Protams, pēc jebkuras operācijas ir vēlams rehabilitācijas periods, tomēr pacienti pēc mūsdienīgām vēnu operācijām atlabst vienlīdz ātri kā vasarā, tā ziemā. Šo maztraumatisko endovenozo operāciju laikā tiek izdarīti nelieli dūrieni ādā. Caur tiem, ievadot tievu katetru, ar lāzera, radiofrekvences, tvaika mikroimpulsu vai bioloģiskās līmes metodi tiek likvidēta bojātā vēna.

Karstā laikā pēcoperācijas periods varētu būt mazāk patīkams, jo vienu līdz četras nedēļas pēc operācijas jānēsā speciālas vēnu kompresijas zeķes. Taču, ja izvēlas biolīmes vēnu operāciju, šādas zeķes nav nepieciešams valkāt.

Mūsdienu medicīnas tehnoloģijas un speciālistu augstais zināšanu līmenis dod iespēju izvēlēties pēc iespējas saudzējošākas metodes, kā likvidēt vēnu problēmas. Novērtējot pacienta konkrēto veselības problēmu, ir iespēja pielāgot daudz un dažādus risinājumus, lai gan operācija, gan pēcoperācijas periods būtu patīkamāks un veselībai nekaitīgāks. Parasti pēc visām plānveida vēnu operācijām pacients var doties mājās operācijas dienā un atgriezties ierastajā dzīvē pāris dienu laikā.

Protams, jārēķinās, ka pirmo nedēļu pēc operācijas kājā varētu būt diskomforta sajūta un vēl nedaudz ilgāk – nelieli zilumi pa vēnas gaitu. Tas ir atkarīgs no tā, ar kādu metodi operēts, cik dziļi vēna atrodas, cik bijis sānzaru. Ja ir bojāta tikai lielā maģistrālā vēna un nav izspiedušies nekādi sānzari, tad pēc nedēļas kāja izskatās tā, it kā tai nekas nebūtu darīts.

Operācijas šobrīd ir mazinvazīvas – brūces un rētas pēc izskata dažkārt atgādina adatas dūrienu, līdz ar to arī audi tikpat kā netiek traumēti. Pēc biolīmes operācijas nav vērojami arī asins izplūdumi, kā arī nepastāv iespēja, ka tiks traumēti ādas jušanas nervi un ādas zona kļūs nejutīga, jo nav termiskas iedarbības uz vēnu, apkārtējiem audiem un nerviem, kā tas ir, izmatojot lāzeru, radiofrekvences vai tvaika mikroimpulsu metodi. Kombinējot šo operāciju ar skleroterapiju, lāzerterapiju, termokoagulāciju un citām metodēm, tiek sasniegts ļoti labs kosmētiskais rezultāts.

Piemēram, Baltijas Vēnu klīnika saviem pacientiem izsniedz operācijas kvalitātes un garantijas beztermiņa sertifikātu, lai viņi būtu droši, ka viss izdevies kā plānots, bet ja kaut kas tomēr notiktu, pacients saņemtu ārstēšanu bez maksas. Tomēr jāatceras, ka pēc dažādām manipulācijām vai vēnu operācijām ir īpaši svarīgi ielāgot attiecīgus nosacījumus un atkārtoti pārbaudīt vēnu veselības stāvokli ar vairāku gadu intervālu.

Protams, jebkura operācija var izraisīt arī neparedzētus sarežģījumus. Ja pacientam neveic kvalitatīvu izmeklēšanu, vēnu iezīmēšanu pirms operācijas, tad problēmas var rasties. Pirms operācijas operējošajam ārstam pašam vajadzētu izmeklēt pacientu un iezīmēt vēnas. Lielā vēna nav redzama, un precīzi iezīmēt to var tikai ar ultrasonogrāfijas kontroli. Arī tās vēnas, kas, stāvot kājās, ir redzamas, pacientam apgulstoties uz operāciju galda, vairs nav saskatāmas, tāpēc ir ļoti svarīgi tās precīzi iezīmēt.

Ja pacientam izoperē slimo vēnu, bet pēc gadiem viņam sabojājas kāda cita vēna, kas pirms tam bija vesela, tas nav recidīvs, tā ir citas vēnas saslimšana. Par recidīvu var uzskatīt gadījumu, ja varikoze rodas tajā pašā vietā, kur jau reiz veikta operācija.

Modernās tehnoloģijas paver dažnedažādas iespējas operācijas veikt cilvēkiem, kuriem tās nebija pieejamas iepriekš vispārējās narkozes dēļ. Piemēram, izmantojot lāzeru, radiofrekvenci vai tvaika mikroimpuilsu metodi, veic vietējo anestēziju (tiek atsāpināta tikai vēna), kas pacientam ir saudzējošāka un drošāka.

Savukārt biolīmes vēnu operācijas laikā, kas drīzāk uzskatāma par procedūru, nav nepieciešams izmantot anestēziju, jo līmes tehnikas metode ir pilnīgi nesāpīga. Tas nozīmē, ka šo operāciju droši var veikt neatkarīgi no vecuma un vispārējā veselības stāvokļa. Tas ir augstākais zinātniskais sasniegums vēnu ārstēšanā, kas nodrošina ļoti augstu drošību un komforta līmeni operācijas laikā un pēcoperācijas periodā. Pēc šīs operācijas nav jānēsā arī kompresijas zeķes, kas ir pozitīvs aspekts gados vecākiem, korpulentiem cilvēkiem un tiem, kas sirgst ar locītavu reimatismu, jo pašiem ir grūtības tās uzvilkt.

Raksts tapis sadarbībā ar "Veselības centru 4".