Sabiedrībā valda daudz kļūdainu pieņēmumu par vājdzirdīgiem cilvēkiem. Ļoti bieži viņus jauc ar nedzirdīgiem, kaut gan vājdzirdīgie – vairāk vai mazāk – spēj saklausīt, turklāt dažādas palīgierīces daļai no viņiem var dot iespēju dzirdēt pavisam labi. Lūk, septiņi no izplatītākajiem stereotipiem par vājdzirdīgajiem!
1. Katrs vājdzirdīgais lieto zīmju valodu
Vājdzirdībai ir dažādi veidi un visi cilvēki nesazinās vienādi. Daži, pateicoties palīglīgierīcēm, spēj sarunāties gandrīz tikpat labi kā tie, kuriem nekādu dzirdes problēmu nav.
Kā cilvēks sazinās, atkarīgs no dažādiem apstākļiem, piemēram, kāda ir vājdzirdības pakāpe, vai tiek lietots dzirdes aparāts vai kohleārais implants, kādā vecumā zaudēta dzirde, vai cilvēks spēj mācīties klausīties un runāt, kāda ir klausīšanās vide.
Tikai neliela daļa no cilvēkiem ar dzirdes problēmām ir pilnīgi nedzirdīgi no dzimšanas. Pārējie var runāt, jo viņiem dzirdes atliekas ir saglabājušās un tās var uzlabot ar dzirdes aparātiem, kohleārajiem implantiem un citām palīgierīcēm. Lielākā daļa vājdzirdīgo nelieto zīmju valodu.
2. Balss paaugstināšana vājdzirdīgajam ļaus saprast, ko es saku
Skaļāka runāšana dažos gadījumos var līdzēt, citos – nevar. Labāk censties runāt pēc iespējas skaidrāk un lēnāk, katrā ziņā noteikti nekliegt. Ir līmenis, kurā skaļums sāk traucēt skaņas kvalitātei.
Lai nodrošinātu skaņas tīrību, cilvēki ar daļēji saglabātu dzirdi bieži lieto ierīces, kas skaņu no mikrofona pa tiešo pārraida uz ausi, kā indukcijas cilpas vai FM sistēmas. Atrašanās tuvu runātājam var palīdzēt klausītājam, bet neaizstāj klausīšanās palīgierīces. Kliegšana un žestikulēšana izjauc runas dabīgo ritmu un apgrūtina lasīšanu no lūpām.
3. Dzirdes aparāti un kohleārie implanti atjauno dzirdi
Nēsājot dzirdes aparātu vai lietojot kohleāro implantu, cilvēks neiegūst "normālu" dzirdi. Tas nav tas pats, kas valkāt brilles. Dzirdes aparāti palielina skaļumu, bet būtiski neuzlabo skaņas skaidrumu un "nepievelk" skaņu tuvāk. Ar kohleāro implantu dzirde var būt dažāda – no gandrīz normālas līdz tikai apkārtējo trokšņu uztveršanai. Tas ir atkarīgs no cilvēka, vecuma, kad zaudēta dzirde, vājdzirdības ilguma un implantēšanas vecuma.
4. Vājdzirdīgiem cilvēkiem ir ierobežotas garīgās spējas, viņi ir neveiksminieki
Vājdzirdīgajiem ir tāds pats intelekta diapazons kā pārējiem. Cilvēki ar nekoriģētu vai slikti koriģētu dzirdes zudumu var rīkoties nepiemēroti, jo nav dzirdējuši teikto. Runājot tikai ar pārējiem cilvēkiem grupā, izņemot vājdzirdīgo, tiek veicināta diskriminējošā attieksme.
5. Vājdzirdīgi ir vecie ļaudis
No 48 miljoniem vājdzirdīgo tikai 30 procenti ir vecāki par 65 gadiem. Dzirdes problēmas ir arī daudziem jauniešiem un vidējā gadagājuma cilvēkiem. Ievērojama daļa no viņiem savas problēmas slēpj.
6. Ja vājdzirdīgais kaut ko nav sadzirdējis, labāk pateikt "Tas nebija svarīgi!" vai "Es tev pastāstīšu vēlāk"
Vājdzirdīgajiem ir liela vilšanās, ja netiek atkārtots tas, kas sarunā palaists garām. Sarunbiedram pasakot, ka tas nebija svarīgi, neapmierinātība tikai palielinās. Nevienam nevajadzētu teikt otram, kas viņam ir vai nav svarīgi.
7. Vājdzirdīgie ir rupji un nekaunīgi
Vājdzirdīgie var pārtraukt sarunu, jo viņi nav dzirdējuši runātāju, nevis tāpēc, ka ir rupji. Tāpat viņi var aiziet priekšā citiem, lai būtu tuvāk runātājam un labāk dzirdētu un nolasītu no lūpām. Dažreiz tas tiek uzskatīts par nekaunību, bet tā var būt nepieciešamība.
Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Okdrs.org un Hearinghealthmatters.org.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
