Pavasara nogurums, vitamīnu trūkums vai tomēr depresija?

Konsultante – Inga Zārde, psihiatre, veselības centra "Vivendi" vadošā psihiskās veselības speciāliste.

Sezonāli garastāvokļa traucējumi visbiežāk novērojami rudenī, bet daļa cilvēku, kurus emocionāli ietekmē gadalaiku maiņa, cieš no depresijas pavasarī. Daudzi priecājas par saulainu laiku, iespējām vairāk laika pavadīt ārpus telpām, bet ne visiem pavasara iestāšanās saistās ar pozitīvām emocijām. Šie pacienti atzīst, ka lieliski pārdzīvojuši ziemu – lielu sniega daudzumu un aukstumu, bet, iestājoties siltam laikam, parādās nemiers, nav spēka, viņi jūtas nelaimīgi un ieraujas sevī. Kopumā depresija biežāk ir sievietēm, bet sezonāla depresija – jauniem cilvēkiem darba spējīgā vecumā.

Depresijai var būt dažādi iemesli – ģenētiska nosliece, psihoemocionālas traumas, kuras var izraisīt tuvinieka zaudējums vai slimības, kā arī sociāli cēloņi – neapmierinātība ar darbu, apkārtējo vidi, komunikācijas trūkums, attiecību problēmas. Sezonalitāte atsevišķiem cilvēkiem var pastiprināt depresiju. Vēl viens apstāklis, kas pavasarī var negatīvi ietekmēt psihoemocionālo pašsajūtu, ir dažādas slimības – gripa, vīrusi un alerģijas.

Pavasaris ir laiks, kad daudziem dzīvesveids kļūst aktīvāks – sporta nodarbības svaigā gaisā, pārgājieni, ekskursijas, pikniki pie dabas. Tie, kuriem nav aktīvu vaļasprieku, iespējas ceļot vai citu cilvēku sabiedrības, bieži vien to emocionāli pārdzīvo.

Ir cilvēki, kuriem ir ģenētiska nosliece saslimt ar depresiju, bet gēni nav liktenis. Svarīgākais ir tas, kā cilvēks rīkojas, lai uzlabotu savu slikto noskaņojumu. Mūsdienās cilvēki dzīvo nemitīgā skrējienā, bieži vien laikus nepievērš uzmanību sliktai pašsajūtai, trauksmei, spēku izsīkumam. No depresijas daudzi klusējot cieš gadiem, cerot, ka situācija uzlabosies, un ārsta palīdzību meklē tikai tad, kad grūti ir ne tikai pašam, bet arī tuviniekiem.

Svarīgi ir pamanīt un atzīt sev to, ka nejūties labi, neapspiest negatīvās emocijas. Ir pacienti, kuri stāsta, ka emocionāli slikti jūtas jau ilgu laiku – vairākus mēnešus vai pat gadus. Ja nomāktība ieilgst, ieteiktu meklēt palīdzību pie speciālista, atrast ārstu, kuram uzticas. Bieži vien risinājums ir vienas sarunas vai dažu konsultāciju attālumā. Ir vērts apstāties un izvērtēt sevi no malas, meklēt palīdzību, nevis turpināt graut savu veselību.

Depresija, protams, ietekmē ne tikai privāto dzīvi, bet arī darba spējas un karjeru. Jo agrāk cilvēks sapratīs, ka viņam nepieciešama speciālista palīdzība, jo ātrāks un veiksmīgāks būs ārstēšanas rezultāts. Mainīt un uzlabot situāciju var vienmēr, pat šķietami bezcerīgā situācijā. Ārsta uzdevums ir uzklausīt, palīdzēt izprast veselības problēmas un to cēloņus, sniegt atbalstu, kā arī palīdzēt rast risinājumu un iedrošināt uz pārmaiņām dzīvē.

Raksts tapis sadarbībā ar veselības centru "Vivendi".