Ikviens savā dzīvē sastopas ar dažādiem aplamiem pieņēmumiem jeb stereotipiem, un cilvēki ar invaliditāti nav izņēmums. "Sienas", pret kurām atduras cilvēki ar kustību traucējumiem, sākas ar apkārtējo cilvēku attieksmi, kas bieži ir pamatota maldīgā informācijā un neizpratnē par to, ko nozīmē būt cilvēkam ar invaliditāti.
1. mīts: cilvēki ar invaliditāti ir drosmīgi un drošsirdīgi
Fakts. Lai sadzīvotu ar invaliditāti, ir nepieciešama spēja pielāgoties jaunam dzīvesveidam, nevis drosme vai drošsirdība. Piemērotāk būtu saukt to par ticību, mērķtiecību un neatlaidību, ko prasa jaunā dzīvesveida apgūšana. Mēs taču nesaucam par drosmīgu katru cilvēku, kurš vienkārši veic savus ikdienas pienākumus, mācās, strādā, atpūšas utt.
2. mīts: visi cilvēki, kuri pārvietojas riteņkrēslā, ir hroniski slimi
Fakts. Riteņkrēsla asociēšanās ar slimību, iespējams, ir radusies tāpēc, ka slimnīcās slimus cilvēkus pārvieto riteņkrēslos. Cilvēks var izmantot riteņkrēslu dažādu iemeslu dēļ, kam varbūt nav nekāda sakara ar ilgstošu slimību. Kustību traucējumu cēlonis var būt ģenētisks (iedzimts) vai radies traumas rezultātā.
3. mīts: riteņkrēsla lietošana ir ierobežojoša; cilvēki, kas lieto riteņkrēslu, ir "riteņkrēsla saistīti"
Fakts. Riteņkrēsls, tāpat kā divritenis vai automašīna, ir palīglīdzeklis, kas nodrošina iespēju pārvietoties.
4. mīts: visi cilvēki ar dzirdes traucējumiem spēj lasīt no lūpām
Fakts. Spēja lasīt no lūpām visiem nav vienāda, tāpēc uz to nekad pilnībā nevar paļauties.
5. mīts: neredzīgiem cilvēkiem piemīt "sestā maņa"
Fakts. Lai gan neredzīgi cilvēki pilnīgāk attīsta savas atlikušās maņas, viņiem nav "sestās maņas", proti, spējas uztvert neredzamo, garīgo pasauli.
6. mīts: cilvēki ar invaliditāti daudz labāk jūtas "sev līdzīgo" sabiedrībā
Fakts. Šis aplamais pieņēmums radies tāpēc, ka agrāk cilvēki ar invaliditāti tika nošķirti īpašās skolās vai sociālajās iestādēs. Mūsdienās daudzi cilvēki ar invaliditāti labprāt izmanto iespēju iekļauties kopējā sabiedrībā.
7. mīts: cilvēkiem, kuriem nav invaliditātes, ir pienākums "aprūpēt" cilvēkus ar invaliditāti
Fakts. Ikviens var piedāvāt palīdzību, bet lielākā daļa cilvēku ar invaliditāti labprātāk cenšas tikt galā pašu spēkiem.
8. mīts: zinātkāriem bērniem nekad nevajadzētu jautāt cilvēkiem par viņu invaliditāti
Fakts. Daudziem bērniem piemīt dabiska zinātkāre, un viņi var uzdot jautājumus, kas pieaugušajiem šķitīs mulsinoši vai netaktiski. Taču, norājot vai apsaucot zinātkāru bērnu, tu vari radīt viņam iespaidu, ka invaliditāte ir kaut kas slikts vai apkaunojošs. Lielākā daļa cilvēku, kam ir invaliditāte, labprāt atbildēs uz bērna jautājumiem.
9. mīts: cilvēku ar invaliditāti dzīve ir pilnīgi citāda, nekā cilvēkiem, kuriem nav invaliditātes
Fakts. Arī cilvēki ar invaliditāti, gluži tāpat kā citi, mācās, apprecas, strādā, audzina bērnus, mazgā veļu, iepērkas, smejas, raud, maksā nodokļus, dusmojas, ir aizspriedumaini, piedalās vēlēšanās, plāno un lolo sapņus.
10. mīts: cilvēki bez kustību traucējumiem drīkst atstāt savas automašīnas speciālajās stāvvietās, ja tas ir tikai uz dažām minūtēm
Fakts. Tā kā šīs automašīnu stāvvietas ir izveidotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tās vajadzētu izmantot tikai tiem cilvēkiem, kuriem tās ir paredzētas.
11. mīts: lielākajai daļai cilvēku, kuriem ir invaliditāte, nav iespējamas seksuālas attiecības
Fakts. Seksuālas attiecības ir iespējamas ikvienam, pielāgojot tās konkrētajam cilvēkam. Cilvēki ar invaliditāti arī ir var dzemdēt bērnus vai tos adoptēt. Viņi, tāpat kā citi cilvēki, ir seksuālas būtnes.
12. mīts: cilvēkiem ar kustību traucējumiem vienmēr ir vajadzīga palīdzība
Fakts. Daudzi cilvēki ar invaliditāti ir diezgan patstāvīgi un spējīgi palīdzēt citiem. Ja vēlies (vai tev šķiet, ka vajadzētu) palīdzēt kādam, kuram ir kustību traucējumi – pārvietojas ratiņkrēslā vai ar kruķiem, pirms sāc rīkoties, pajautā, vai viņam/viņai tava palīdzība tiešām ir nepieciešama. Pirmkārt, tā tu parādīsi, ka uztver šo cilvēku kā personu, nevis tikai pārvietojamu priekšmetu. Otrkārt, ir jāzina, kā pareizi palīdzēt. Bez brīdinājuma ķeroties klāt riteņkrēslam, tu riskē izgāzt tajā sēdošo cilvēku. Ja cilvēks pārvietojas uz kruķiem un tu pēkšņi satver viņu pie rokas, viņš var zaudēt līdzsvaru un nokrist. Ir neskaitāmi varianti, kā izdarīt nepareizi, tāpēc sāc ar pirmo un pareizāko soli: pajautā!
13. mīts: visi cilvēki ar invaliditāti ir trūcīgi
Fakts. Paldies Dievam, tā nav! Arī starp cilvēkiem ar invaliditāti ir izglītoti un labi apmaksātos dar-bos strādājoši cilvēki. Neuztveriet katru cilvēku riteņkrēslā kā nabadziņu, kurš gaida žēlastības dā-vanas! Tie, kuri tiešām tās lūdz un gaida, parasti ir attiecīgi „noformējuši” savu izskatu un pozu, bet pārējos, lūdzu, neaizvainojiet (vai neuzjautriniet), cenšoties viņiem uz ielas iespiest rokā naudu.
14. mīts: tavos spēkos nav mazināt šķēršļus, ar kuriem ikdienā sastopas cilvēki ar kustību traucējumiem
Fakts. Ikviens var kaut ko darīt, lai mainītu situāciju. Arī tu…
- Parādot izpratni par pieejamu autostāvvietu nepieciešamību cilvēkiem ar invaliditāti un atstājot to brīvu tiem, kam tā paredzēta.
- Sekmējot cilvēku ar invaliditāti iesaistīšanos sabiedrības aktivitātēs, izmantojot pieejamas sapulču un pasākumu vietas.
- Ar izpratni atbildot uz bērnu zinātkāri par invaliditāti un cilvēkiem, kuriem tā ir.
- Iestājoties par cilvēkiem ar invaliditāti pieejamu apkārtējo vidi.
- Iejaucoties, kad par cilvēkiem ar invaliditāti tiek izteikti aizskaroši vārdi vai frāzes.
- Izsakot rakstisku vai mutisku atzinību producentiem un redaktoriem, kad viņi kādu cilvēku ar invaliditāti ir parādījuši kā "normālu personu".
- Pieņemot cilvēkus ar invaliditāti kā personas, kuriem ir tādas pašas vajadzības un jūtas kā jums, un, kad vien iespējams, pieņemot darbā kvalificētus cilvēkus ar invaliditāti.
Aicina uz izstādi "Prieks mostas!"
8. un 9. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāvā būs skatāma izstāde "Prieks mostas!", kur varēs iepazīties ar mākslas darbiem, kuru autori – cilvēki ar kustību traucējumiem. Izstāde tiks atklāta Sieviešu dienā pulksten 9. Ieeja bez maksas.
Izstādē būs aplūkojamas raksta autores Ailitas Kukas gleznas, kuras veidotas akvareļa tehnikā, kā arī Nadeždas Kuzminas dzeja. Abām sievietēm jau bērnībā diagnosticēta progresējoša muskuļu distrofija, kuras dēļ abas spiestas pārvietoties ratiņkrēslā, tomēr tas nav liedzis katrai attīstīt savu talantu.
Izstāde "Prieks mostas!" tapusi organizācijas "Jaunatne ar Misiju – Rīga" aktivitātes cilvēkiem ar kustību traucējumiem "Wings for Wheels" (no ang. val. spārni riteņiem) ietvaros. Tās mērķis ir veicināt cilvēku ar kustību traucējumiem garīgo, fizisko un emocionālo attīstību ar izglītojošu un radošu aktivitāšu palīdzību, tā sekmējot viņu integrāciju sabiedrībā.
Aizraušanās ar kādu vaļasprieku sniedz iespēju cilvēkiem ar kustību traucējumiem piepildīt savu ikdienu un aizmirst par grūtībām. Izstādes darbu autori nav profesionāli mācījušies gleznot vai rakstīt dzeju – tas ir viņu vaļasprieks un brīvā laika pavadīšanas veids.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
