"Glaukoma ir bezsimptomātiska slimība, kuru var pamanīt, tikai izjūtot redzes deficītu, taču tad jau 40 procenti neironu ir bojāti," skaidro poliklīnikas "Pulss 5" oftamologs Sergejs Osinovecs. Šādas redzes nerva atrofiskas pārmaiņas veido redzes lauka defektu, kas noved pie akluma.
Šonedēļ ir pasaules glaukomas nedēļa, kuras laikā tiek pievērsta uzmanība tam, ka glaukoma ir otrs izplatītākais cēlonis pasaulē, kas noved cilvēku pie akluma, atpaliekot vien no vecuma makulas deģenerācijas, kas pasaulē ir galvenais vājas redzes iemesls.
Īpašās riska grupas saslimšanai ar glaukomu ir ne vien cilvēki gados, bet arī diabēta un izkaisītās sklerozes slimnieki, tie, kam konstatēta astma, vairogdziedzera problēmas un paaugstināts asinsspiediens. Dakteris Osinovecs saskaras ar aizvien vairāk pacientiem spēka gados, kam ir nerva atrofiskas pārmaiņas, kas veido redzes lauka defektu.
"Redzes nervā ir miljoniem nervu šķiedru, kas nodrošina to, lai mums darbotos centrālā un perifērā redze, pārraidot signālu uz smadzenēm. Glaukomas gadījumā rodas šķiedru bojājumi, kas izpaužas kā tumši plankumi – sākotnēji pamanāmi redzes laukuma sānu daļās," skaidro ārsts. Ja šādi simptomi rodas, nekavējoties jādodas pie acu ārsta veikt izmeklējumu.
"Diemžēl glaukomas attīstības pirmssākumos nav nekādu simptomu, kas par to liecina," uzsver dakteris Osinovecs. Centrālā redze skatienam uz priekšu un uz leju var ilgi saglabāties laba, kaut arī redzes nerva bojājumi ir sākušies. Īpaši nepamanāma slimība ir tad, ja skar tikai vienu aci, jo otra – veselā – visu kompensē. Kad 40 procenti neironi jau ir bojāti, tad pacients sāk slikti redzēt un dodas pie ārsta, lai rastu tam cēloni.
"Ir svarīgi fiksēt redzes nerva šķiedras slāņa biezuma izmaiņas," uzsver ārsts. Tā kā diagnostikas metodes attīstās, šodien precīzus datorizmeklējumus ir iespējams veikt arī maziem bērniem un neiroloģiskiem pacientiem, kam ir apgrūtināta skatiena fiksācija.
Ja padziļinātā OCT izmeklējumā pacientam ir konstatēta glaukoma, arī turpmāk būs nepieciešams regulāri veikt redzes pārbaudes, lai kontrolētu slimības gaitu un nozīmētu nepieciešamo ārstēšanu. Tā kā slimības radītie bojājumi vairs nekad pacientam neļaus redzēt kā agrāk, tomēr ir iespēja veikt ārstēšanu, lai situācija nepasliktinātos.
Osinovecs atceras savus oftamologa gaitu pirmssākumus pirms vairākiem desmitiem gadu. Tad ārsta rīcībā bija vien pāris instrumentu un diagnozes tika noteiktas, balstoties uz pieņēmumiem, tādēļ šodienas situācijā ir jāatskārš, ka medicīna ir dārga, taču – efektīva, jo tehnoloģijas veic tik precīzu datu analīzi, nolasot ārsta acīm nesasniedzamo, lai speciālistam atliktu vien informācijas analīze un ārstniecības metožu noteikšana.
Pašlaik, kad viņa rīcībā ir visjaunākās paaudzes OCT izmeklējuma aparāts, ar kuru var noteikt ļoti precīzu diagnozi, tas sniedz iespējas saglabāt redzi daudziem, ja vien pacients ir vērsies pie ārsta savlaicīgi, kad vēl ir iespēja palīdzēt.