laima slimība ērces kodums
Foto: Shutterstock

Pagaidām ērču aktivitātes sezona Latvijā nav sākusies, kaut arī niecīgs aktīvo ērču skaits atrodams, īpaši saulainās vietās, jo mežos un pļavās sniegs saglabājies tikai daļēji, portālam Rutks.lv norādīja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Edīte Tettere. Lai arī pagaidām niecīgi, tomēr jau tagad pastāv ērces piesūkšanās draudi. Uzzini, kā sevi no bīstamajiem kukaiņiem pasargāt.

Februāra beigās tika apsekotas vietas, kur ērču blīvums to aktivitātes sezonas laikā parasti ir augsts, un tika konstatēts, ka vidējais ērču blīvums vēl ir ļoti zems – viena ērce uz aptuveni 6 kilometriem, informēja Tettere. Ērču aktivitāte pagaidām ir niecīga, jo dienas temperatūra nav bijusi stabili virs 0 °C ilgāku laiku, gan arī ērču sezonālā bioloģiskā ritma dēļ. Tādēļ, uzturoties dabā, ērču piesūkšanās iespēja, kaut arī neliela, tomēr pastāv.

SPKC dati liecina, ka 2014. un 2015. gadā novērots salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar ērču encefalītu – attiecīgi 173 un 169 saslimšanas gadījumi (jeb 8,64 un 8,51 gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem); nav reģistrēti arī letālie gadījumi. Salīdzinājumā – 2011. gadā tika reģistrēti 494 gadījumi (19,24 uz 100 000 iedzīvotājiem).

2014. gadā tika reģistrēti 469 Laima slimības gadījumi, un 2015. gadā – 495 (attiecīgi 23,43 un 24,92 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem). Salīdzinājumam – 2011. gadā tika reģistrēti 866 gadījumi (38,84 uz 100 000 iedzīvotājiem).

Ik gadu tiek reģistrēta arī ērlihioze. 2014. gadā reģistrēti 13 gadījumi (0,65 uz 100 000 iedzīvotājiem), un 2015. gadā – 41 gadījums (2,06 uz 100 000 iedzīvotājiem)

Saslimstības samazinājums ar ērču encefalītu un Laimas slimību varētu būt saistīts ar pēdējos divus gadus reģistrēto salīdzinoši zemo ērču aktivitāti, un masīvu un regulāru ērču pārnesto slimību profilakses pasākumu (pareiza ģērbšanās, uzmanība) reklāmu masu informācijas līdzekļos. Ērču encefalīta saslimstību ietekmē arī vakcinācija. Savukārt ērlihiozes gadījumu pieaugums salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem varētu liecināt par ārstu labāku informētību, jo šīs slimības vieglākās formas, iespējams, netiek diagnosticētas.

Lai izsargātos no ērču encefalīta, būtiskākais profilakses pasākums ir savlaicīga vakcinācija. Vakcinācija īpaši nepieciešama personām, kuras regulāri apmeklē mežus un krūmājus, kā arī tūristiem, kuri apmeklē ērču encefalīta endēmiskos rajonus, uzsver Tettere.

Vakcinācijai nav vecuma ierobežojumu. Bērniem vakcinācija pret ērču encefalītu veicama no viena gada vecuma, un to apmaksā valsts, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. Vakcināciju pēc parastās shēmas ieteicams veikt ziemas mēnešos. Ja vakcināciju veic vasaras periodā, tā veicama pēc ātrās vakcinācijas shēmas, lai ātrāk izveidotos antivielas (imunitāte). Vakcinēties pret ērču encefalītu var cauru gadu, pirms tam konsultējoties ar vakcinācijas dienesta speciālistiem un ārstiem katrā individuālā gadījumā.

Kā sevi pasargāt no ērces piesūkšanās

  • Zini, ka ērces ir sastopamas mežos, krūmājos, izcirtumos, nekoptās pļavās un to tuvumā. Tomēr jābūt modram ne tikai, dodoties mežā, – ar ērcēm tu vari sastapties arī, uzturoties dārzā mājas tuvumā vai pastaigājoties parkā, kur ir neizpļauta zāle.
  • Izvēlies piemērotu apģērbu un pielāgo apģērbu tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt. Dodoties brīvā dabā, dod priekšroku gaišas krāsas apģērbam, uz kura ērces ir labi saskatāmas, velc kreklu vai blūzi ar cieši piegulošām piedurknēm un pieguļošu apkakli. Izvēlies apģērbu no sintētiska, slidena auduma – pie tā ērcei ir grūtāk pieķerties un ērci ir vieglāk pamanīt un notraukt.
  • Bikšu galus liec zeķēs vai zābakos, jo ērces visbiežāk pieķeras pie kājām.
  • Apsedz galvu un matus ar cepuri, lakatu vai kapuci, jo pieliecoties ērces var ieķerties matos.
  • Atrodoties dabā, ik pa laikam apskati sevi un bērnus, īpaši pievēršot uzmanību kājām, un notrauc no apģērba ērces.
  • Uz apģērba un apaviem izsmidzini aizsardzības līdzekli pret insektiem, tai skaitā ērcēm.
  • Ādu apsmidzini minimāli un vienmēr atceries to nomazgāt, atgriežoties telpās. Aizsardzības līdzeklis nebūs efektīvs, ja apģērbs nebūs pielāgots tā, lai ērces zem tā nevarētu pakļūt.
  • Atgriežoties mājās nekavējoties nomaini apģērbu, pārbaudi sevi un nomazgājies dušā.
  • Pēc uzturēšanās brīvā dabā, pat ja tas ir tavs piemājas dārzs, ik dienu pārbaudi, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērču, īpašu uzmanību pievēršot noteiktām ķermeņa daļām.
  • Neaizmirsti par mājdzīvniekiem! Arī mājdzīvnieki var atnest ērces mājās, tāpēc regulāri pārbaudi savu suni, kaķi, kā arī mājdzīvniekiem izmanto pretērču līdzekļus (skaustā pilināmus vai kaklasiksnas), kas atbaida un nogalina ērces pirms tās paspēj piesūkties.

Ja ērce tomēr piesūkusies

  • Ērce jānoņem pareizi un pēc iespējas ātrāk!
  • Vietu, kur ērce piesūkusies, dezinficē ar spirtu vai degvīnu.
  • Ar pinceti satver ērci pēc iespējas tuvāk ādai un lēni, cenšoties nesaspiest ērces ķermeni, ar apļveida kustību (kā skrūvējot) – izvelc ērci.
  • Ja pincete nav pieejama, ap ērces snuķīti, pēc iespējas tuvāk ādai, apsien diega cilpu un, velkot aiz diega galiem, ērci izņem.
  • Koduma brūci dezinficē un rokas nomazgā ar ūdeni un ziepēm.
  • Vēlams vienu mēnesi pēc ērces piesūkšanās lietot vairāk vitamīnu, īpaši C vitamīnu, kā arī vairāk šķidrumu, izvairīties no saaukstēšanās, pārmērīgās sauļošanās, alkohola lietošanas un intensīvas fiziskas slodzes.
  • Personām, kas pēc ērces koduma inficējušās ar ērču encefalīta vīrusu, vienas līdz trīs nedēļu laikā var novērot gripai līdzīgus simptomus – paaugstinātu temperatūru, galvassāpes un sāpes ķermenī, kas saglabājas apmēram vienu nedēļu. Ja parādās pirmie slimības simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

Ieteikumi no SPKC izdotā bukleta "Kā sevi pasargāt no ērces piesūkšanās".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!