Austrumu slimnīcai izmeklējumiem papildus piešķir vairāk nekā 400 tūkstošus eiro

Arī Stradiņa slimnīca esot saņēmusi papildu līdzekļus, ko ministrs aicināšot izmantot valsts apmaksātu izmeklējumu veikšanai.

Arī RAKUS pārstāve Inguna Potetinova Rutks.lv apstiprināja, ka papildu kvotas primāri tiks novirzītas, lai palielinātu valsts apmaksāto diagnostiskās radioloģijas izmeklējumu skaitu tieši onkoloģiskajiem pacientiem. Jau vēstīts, ka šī gada sākumā kvotas uz izmeklējumiem tika "izķertas".

Trešdien, 16. martā, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija rīkoja apaļā galda diskusiju, kur kopā ar veselības ministru Gunti Belēviču, veselības politikas veidotājiem un vadošajiem nozares speciālistiem diskutēja par asociācijas sagatavoto vēlamās rīcības plānu onkoloģijas nozares uzlabošanai Latvijā. Galvenais diskusijas mērķis bija izvērtēt asociācijas priekšlikumus, lai vēlāk rīcības plāns tiktu iesniegts izskatīšanai Veselības ministrijā. Uz pārmetumu, ka kvotu princips Latvijā nav ētisks, ministrs atbildēja, ka jau pašlaik RAKUS, kur šopavasar bija vērojama īpaši strauja rindu veidošanās uz izmeklējumiem, piešķirti 470 tūkstoši eiro, lai situāciju risinātu. Tāpat Nacionālais veselības dienests vērtējot iespēju onkoloģijas pacientiem ieviest principu "nauda seko pacientam", līdzīgi kā tas jau izdarīts dzemdību un endoprotezēšanas gadījumos.

Pērn Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija organizēja četras diskusijas par vēža pacientu ārstēšanas un aprūpes problēmām. Tika apspriesti tādi sasāpējuši jautājumi kā diagnostika, "zaļā koridora" princips, ārstniecības process, rehabilitācija un paliatīvā aprūpe.

"Lielākā problēma Latvijas onkoloģijas nozarē ir ne tikai finansējuma, bet arī sakārtotas sistēmas trūkums. Tādas, kur katram speciālistam ir skaidri saprotams, kā onkoloģijas sistēma funkcionē. Ir jāsaprot, ka onkoloģija ir multidisciplinārs process, kas sastāv no vairākiem posmiem, un katrā posmā ir citi atbildīgie speciālisti. Šobrīd būtiski ir izveidot sistemātisku pieeju, kas skaidri norāda iesaistīto speciālistu atbildības un uzdevumus pacienta ārstēšanās laikā, lai gala rezultāts būtu vesels pacients. Protams, ka katram ārstēšanās posmam ir nepieciešams atbilstošs finansējums, taču mēs saprotam, ka šī brīža situācijā papildu finansiālos līdzekļus visiem posmiem nevar atvēlēt", diskusijas atklāšanā uzsvēra asociācijas vadītāja Gunta Purkalne.

"Parasti saka, ka runāšana neko nedod, tomēr pirmais bija vārds. Onkoloģijas gada un diskusiju laikā izkristalizējās idejas, kas nav tikai runāšanas pēc. Katra diskusija bija solītis uz priekšu, ja ne sakārtošanā, tad izpratnē, kas jāsakārto," Rutks.lv atzina Onkoloģisko pacientu biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe. "Vairāk tiek runāts par pacientu un tas ir pozitīvi. Tā sistēma ir tādas krīzes priekšvakarā, ka redzams, ka šādā situācijā arī visi mūsu speciālisti spēj apvienoties un darīt, jo saprot, ka citādi būs pavisam slikti un viss beigsies. Nedomāju, ka kaut kas var krasi izmainīties šī gada garumā, jo finanses ir finanses. Lai arī finanses it kā palielina, pacientu skaits aug vēl straujāk."

Arī Belēvičs piekrita, ka neadekvātais vēža ārstniecības menedžments līdzās finansējuma trūkumam ir galvenā problēma pacientu ārstēšanas procesā. "Vēlos uzsvērt, ka menedžmenta veidošanai, kā arī priekšlikumiem par izmaiņām normatīvajos aktos ir jānāk no speciālistu un ārstniecības iestāžu puses. Attiecībā uz finansējuma trūkumu, šogad ir piešķirts papildu finansējums slimnīcām, lai risinātu tādas problēmas kā, piemēram, rindas uz diagnostiku, un ir pamats cerēt, ka nākamgad veselības nozarei finansējums būtiski palielināsies," tā Belēvičs.

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pilnveidošot vēlamās rīcības plānu un iesniegšot to Veselības ministrijai tuvāko mēnešu laikā.

2015. gads Latvijā tika pasludināts par onkoloģiskās modrības gadu, kurā bija plānots uzlabot gan prevencijas pasākumus – skrīningu, veselīga dzīvesveida popularizēšanu un citus profilaktiskos pasākumus, – gan pievērst uzmanību slimnieku ārstēšanai, medicīniskai un sociāli psiholoģiskai rehabilitācijai, kā arī citiem jautājumiem.

Lielākā problēma pašlaik esot tā, ka vēzi atklāj pārāk vēlu – jau 3. vai 4. stadijā, kad ārstēšana vairs nav tik efektīva un bieži vien atliek vairs tikai paliatīvi risinājumi. Diemžēl arī paliatīvā aprūpe Latvijā ļoti klibo.

Valsts pašlaik īsteno vairākas bezmaksas skrīninga programmas sievietēm, uz kurām tiek izsūtīti uzaicinājumi, tomēr to izmantošana notiekot ļoti kūtri.

Lielākoties vēzi iespējams ārstēt, ja slimība atklāti savlaicīgi. Par to, kā atpazīt vēzi, lasi šeit.