Foto: Shutterstock

Par pavasara ierašanos vēstī putnu dziesmas un aizvien biežāka saules viesošanās debesjumā. Ne viens vien, priecīgs par pirmajām pavasara vēsmām, jau noglabājis siltās drēbes dziļāk skapī un pa ielu līksmi cilpo plānā vējjakā, bez cepures galvā. Taču, kā mēdz teikt, pavasaris ir viltīgs – saule silda, taču arī vējiņš ik pa laikam uzpūš. Daudziem tas beidzas ar saaukstēšanos. Portāls Rutks.lv apkopoja septiņus veselīgus produktus, kuros esošā vērtīgo vielu buķete palīdzēs uzveikt sagurumu un stiprināt imunitāti pēc garās un tumšās ziemas.

Uz palodzes audzēti zaļumi

Tagad ir īstais laiks iekopt "mazdārziņu" uz savas palodzes. Diedzētas sēklas un graudi, svaigi lociņi, dilles un dažādi garšaugi ir lielisks vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu un citu vērtīgu vielu avots, kas palīdzēs stiprināt organisma dabiskās aizsargspējas, atjaunot enerģijas resursus un uzveikt nogurumu. Uz palodzes sakuplojušos zaļumus kā "dzīvus vitamīnus" var pievienot katrai maltītei.

Viens no populārākajiem uz palodzes audzētajiem zaļumiem Latvijā ir lociņi, vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots, ko, šķiet, ikviens ziemā un agrā pavasarī ir ēdis, lai stiprinātu imunitāti un izvairītos no saaukstēšanās.

Sīpolu loki ir bagāti ar C, E un PP vitamīnu, kā arī B grupas vitamīnu, karotīnu, no kura organismā tiek sintezēts A vitamīns, organiskajām skābēm un minerālvielām. Tie var palīdzēt novērst vitamīnu trūkumu pavasarī un uzlabot organisma aizsargspējas.

Īpaši vērtīgi ir diedzēti graudi un sēkliņas. Ik graudā, ik sēklā slēpjas milzīgs spēks – ļoti daudz vērtīgu vielu, kas palīdz sēkliņai izdzīt asnu un sākt augt, pirms vēl saknes iesniegušās zemē. Dīgsti satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, fosforu, kāliju, magniju, mangānu, kalciju, cinku, dzelzi un daudzas citas vērtīgas minerālvielas, kas nepieciešamas organisma funkcionēšanai, noguruma mazināšanai un veselīgam izskatam. Ko diedzēt, atkarīgs no paša garšas gaumes, jo iespēju ir daudz – mieži, kressalāti, lēcas, mungo un adzuki pupiņas, redīsu dīgsti un tā tālāk.

Vairāk par augiem, ko vērts dēstīt savā palodzes mazdārziņā lasi šeit.

Augļi un dārzeņi, īpaši – saldēti

Foto: Shutterstock

Jā, visu ziemu pagrabos glabātajos dārzeņos, saknēs un augļos vitamīnu ( īpaši C un B9 vitamīna jeb foliskābes) daudzums ir būtiski sarucis, taču nevajadzētu burkānus, bietes, ābolus un citas pagājušā gada nestās dabas veltes noniecināt kā nekam nederīgas – gluži tukšas tās nav, tajās joprojām ir ārkārtīgi daudz minerālvielu un organisms noteikti gūs labumu, tās lietojot uzturā.

Starp citu, vairāk vērtīgo vielu šobrīd būs dārzeņos, augļos un ogās, kas pērn ir sasaldēti. Ja tava saldētava ir pilna, īstais laiks visus labumus vilkt laukā un iekļaut maltītēs, lai organisms saņemtu daudz vitamīnu un minerālvielu. Izmantojami arī veikalos nopērkamie saldētie dārzeņi, augļi un ogas. Tos sasaldē uzreiz pēc novākšanas, kas nozīmē, ka tie saglabā gandrīz visas vērtīgās vielas.

Savukārt svaigus dārzeņus un ogas bieži vien ved no citas valsts, tie ilgi stāv veikalā, kā iespaidā zaudē lielu daudzumu vitamīnu un minerālvielu, tādēļ nereti ir mazāk vērtīgi par saldētiem.

Ņem vērā, ka katras krāsas dārzeņiem piemīt savs "superspēks", proti, sava vērtīgo elementu buķete. Piemēram, oranžas krāsas dārzeņi un augļi satur daudz A vitamīna, kas stiprina imunitāti un veicina balto asinsšūnu vairošanos, kā arī veic citas būtiskas funkcijas, piemēram, gādā par labu redzi un veselu ādu. A vitamīns sastopams tādās oranžās dabas veltēs kā burkāni, ķirbji, batātes jeb saldie kartupeļi, melones un saldie pipari.

Savukārt zaļajos dārzeņos, piemēram, spinātos un kāpostos, ir daudz glutamīna, kas nepieciešams stiprai imunitātei. Bet sarkanie augļi un dārzeņi ir bagātīgi ar C vitamīnu, folijskābi un flavonīdiem, un visi tie paaugstina organisma dabiskās aizsargspējas. Tāpēc jācenšas ēdienkartē iekļaut visu varavīksnes krāsu dārzeņus!

Olbaltumvielām bagātīgi produkti

Foto: Shutterstock

Gādājot par organisma aizsargspējām, uzturā pietiekami ik dienu jāiekļauj olbaltumvielām bagātīgi produkti, jo tie veicina leikocītu jeb balto asinsķermenīšu veidošanos. Šo asinsšūnu galvenais uzdevums ir atrast un iznīcināt organismā iekļuvušas nelabvēlīgas baktērijas, kā arī izstrādāt antivielas pret vīrusiem.

Olbaltumvielas organismā nepieciešamas arī fermentu, hormonu, antivielu un citu nozīmīgu vielu sintēzei. Olbaltumvielu trūkums var būt iemesls sliktai pašsajūtai un zemām organisma dabiskajām aizsargspējām, kā rezultāts ir bieža slimošana.

Aptuveni 70 kilogramu smagam cilvēkam dienā ir jāuzņem līdz pat 70 gramiem olbaltumvielu. Ja gadījies saslimt, nepieciešamība pēc tām pieaug, tādēļ laikā, kad visapkārt joprojām aktīvi klejo dažādi vīrusi, ir ļoti svarīgi parūpēties par uzturvielām bagātīgām ēdienreizēm.

Olbaltumvielām bagātīgi pārtikas produkti ir dažādas zivis, olas, rieksti, pākšaugi un liesa gaļa. Viena plaukstas izmēra, tvaicēta vistas fileja satur līdz pat 40 gramiem olbaltumvielu – vairāk nekā pusi no nepieciešamās olbaltumvielu dienas devas.

Par signāliem, kas liecina par olbaltumvielu trūkumu, vairāk lasi šeit.

Rieksti un sēklas

Foto: Shutterstock

Sauja valriekstu vai, ja tīk latviskāki produkti, ķirbju sēkliņu dienā noteikti nāks par labu organisma aizsargspējām. Rieksti un sēklas satur veselu jūru vērtīgu vielu, viena no svarīgākajām imunitātei ir cinks, jo tas nepieciešams balto asinsšūnu veidošanās procesos. Ar cinku bagātīgu produktu ēšana ne tikai uzlabo imunitāti, bet arī mazina saaukstēšanās simptomus un veicina atveseļošanos, ja jau gadījies saslimt.

Par vieniem no labākajiem riekstiem imunitātes stiprināšanai pasaulē atzītas mandeles. Salīdzinot ar citiem riekstiem, mandeles satur maz kaloriju, toties izceļas ar augstu vērtīgu vielu, īpaši kalcija, saturu, kas mandeles padara par ideālu produktu imunitātes uzlabošanai. Mandeles ir bagātīgas ar zarnu veselībai svarīgajām šķiedrvielām, kā arī antioksidantiem, kas imūnajai sistēmai piepalīdz cīņā ar iekaisumiem.

Ingvera tēja

Foto: iStock

To, ka ingvers palīdz gan stiprināt imunitāti, gan uzveikt saaukstēšanās vīrusus, droši vien būs dzirdējis ikviens. Ingvera tēja ir viens no pirmajiem līdzekļiem, ko daudzi lieto, sajūtot, ka kakls sāk iekņudēties un iesnas "taisīties". Ingvers satur A, C, B1 un B2 vitamīnu, magniju, fosforu, dzelzi, kalciju, nātriju, cinku un kāliju. Šī kombinācija padara ingveru par lielisku palīgu cīņā pret saaukstēšanos.

Ingvera tēju var pagatavot gaužām vienkārši. Dažus ingvera gabaliņus iemet krūzē vai arī, ja grib labi stipru dzērienu, ņemot talkā sulasspiedi, izspiež mazliet sulas un pielej vārītu ūdeni. Pēc savas patikas pievieno citas sastāvdaļas, piemēram, medu, citrona šķēli, dzērvenes.

Dabiskās antibiotikas

Foto: Shutterstock

Laikā, kad visapkārt joprojām klejo saaukstēšanās vīrusi, ieteicams uzturā iekļaut vairāk fitoncīdus jeb tā dēvētās dabiskās antibiotikas saturošus pārtikas produktus – medu, ziedputekšņus, ķiplokus un sīpolus.

Fitoncīdi, kas nonāvē nevēlamus mikroorganismus, palīdzēs tavai imūnajai sistēmai grūtajā organisma pasargāšanas darbā, ja nelabvēlīgiem baciļiem vai vīrusiem būs izdevies iekļūt organismā.

Viens no izslavētākajiem vīrusu bendēm nenoliedzami ir ķiploks. Vīrusi nespēj pierast pie tā sastāvā esošajām aktīvajām vielām, to ietekmē tie iet bojā un nespēj vairoties. Apēdot ķiploka daiviņu, mutes dobums attīrās no nevēlamiem mikrobiem un vīrusiem.

Kefīrs, jogurts un probiotikas

Foto: Shutterstock

Par to, cik labi darbojas imūnsistēma, lielā mērā ir atbildīgs zarnu trakts. Ja tajā ir bojājumi, notikušas nelabvēlīgas mikrofloras izmaiņas vai vienkārši ar pārtiku netiek piegādātas vajadzīgās vielas, stipru imūnsistēmu nodrošināt ir vairāk nekā sarežģīti.

Fizioloģiskas zarnu gļotādas izmaiņas bez ārsta palīdzības ietekmēt būs pagrūti, toties parūpēties par zarnu mikrofloru, uzņemot labvēlīgās baktērijas saturošus produktus, gan var ikviens.

Cilvēka zarnu traktā dzīvo aptuveni 100 triljoni baktēriju, tostarp arī tā dēvētās labās baktērijas jeb probiotikas, kas ir daļa no normālas zarnu mikrofloras un palīdz saglabāt veselu zarnu traktu, veicina imūnsistēmas darbību un piedalās gremošanas procesu nodrošināšanā.

Pēc slimošanas un antibiotiku lietošanas, kā arī nepilnvērtīga uztura vai striktas diētas ietekmē zarnu traktā var izveidoties nelabvēlīgas mikrofloras izmaiņas, proti, patogēnās jeb tā dēvētās sliktās baktērijas var ņemt virsroku pār labajām, kā ietekmē mazinās organisma dabiskās pretošanās spējas dažādiem slimību izraisītājiem.

Vajadzības gadījumā piemērotāko probiotisko baktēriju piedevu ieteiks ārsts, bet dzert kefīru vai notiesāt bezpiedevu jogurtu, kas arī satur organismam labvēlīgās baktērijas, nekad nenāk par skādi. Skābpiena produkti palīdz uzturēt normālu zarnu trakta mikrofloru. Ieteicams glāzi kefīra vai trauciņu jogurta ieviest kā veselīgu piedevu brokastīm, piemēram, auzu pārslu putrai.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Health.com, Zdorovie.com, Everydayhealth.com, Interesnooo.com un WebMd.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!