Otrā gada rezidents Jurģis Vītols atzina, ka viņam plānotās izmaiņas vairāk asociējas ar atstrādāšanu, kā tas bijis studiju gados, kad bijis jāatstrādā kādas nokavētas lekcijas vai parādi. Viņš labprāt dotos strādāt uz kādu no reģionālajām slimnīcām, ja vien būtu saistošs piedāvājums. "Ja būtu konkrēts piedāvājums par attiecīgu samaksu un ar nosacījumiem, kas man būtu interesanti, es ar lielāko prieku strādātu reģionālajā slimnīcā. Atstrādāt atstrādāšanas dēļ man neliekas interesanti," sacīja jaunais students.
Tikmēr medicīnas students Artūrs Šilovs studentu negatīvo nostāju pret rezidentūras vietu iedalīšanu reģionos pamatoja ar skaidrojumu, ka arī Rīgā ir liels ārstu trūkums. Lai gan daļa jauno mediķu ir gatavi doties uz reģioniem, viņi apzinās, ka ir pieprasīti Rīgā, tāpēc nevar pamest savas darba vietas. Viņš prognozēja, ka, īstenojot Veselības ministrijas ieceri, pēc trim gadiem atkal valdībai vajadzēs lemt par šo jautājumu, bet tad būšot jādomā, kādas priekšrocības nodrošināt ārstiem, kas paliek strādāt Rīgā.
Studenti, vaicāti, vai viņus pievilinātu dzīvokļa nodrošināšana, atzina, ka ar to mazo algu, ko reģionu slimnīcā maksātu, ģimeni nevarētu pabarot.
Sēdes laikā izskanēja vairāki atbalsta viedokļi idejai par rezidentu nosūtīšanu uz reģioniem, bet tika uzsvērts, ka ir nepieciešams ieinteresēt jaunos speciālistus nefokusēties tikai uz galvaspilsētu. Kā viens no risinājumiem būtu teju trīs reizes lielāka alga mediķim pierobežā salīdzinājumā ar mediķi Rīgā.
Zemā atalgojuma problēmu minēja arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, vēršot ministru uzmanību, ka rezidenti slimnīcās strādā garas stundas, tomēr saņem niecīgu atalgojumu. "Tā nauda ir neticami maza tam, ko viņi izdara. Mēs gribētu cieņpilnu attieksmi pret rezidentiem," pauda Apinis. Viņš uzskata, ka jauno mediķu nosūtīšana uz reģioniem nav tirgus princips, tomēr viņam neesot iebildumu, ja pats rezidents jau iepriekš ir noslēdzis līgumu ar kādu reģionālo medicīnas aprūpes iestādi.
Rezultātā uz sēdi uzaicinātie medicīnas studenti aicināja minētās normas piemērot tikai uz jaunajiem studentiem, nevis uz jau esošajiem rezidentiem.
Jau ziņots, ka Ministru kabineta komiteja šodien pēc visu iesaistīto pušu uzklausīšanas nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Veselības ministrijas sagatavotās izmaiņas rezidentu sadales un finansēšanas noteikumos, kas iecerētas, lai jaunos ārstus aktīvāk virzītu strādāt reģionos un valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.
Noteikumi paredz, ka prioritārā kārtībā uzņems tos rezidentūras pretendentus, kuriem būs noslēgta vienošanās ar pašvaldību vai ārstniecības iestādi ārpus Rīgas par darba sākšanu pēc rezidentūras programmas beigšanas.
Tāpat tie paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas turpmākos trīs gadus jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
