ZM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par nepieciešamo finansējumu uztura bagātinātāju uzraudzībai un kontrolei, kā arī sabiedrības izglītošanai, ko ceturtdien, 24. martā, izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, informēja ministrijas pārstāve Rūta Rudzīte.
Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datiem Latvijas tirgū vidēji gadā tiek laisti vairāk nekā 500 jauni uztura bagātinātāji. Diemžēl aizvien biežāk konstatēti gadījumi, kad tirdzniecībā, tostarp internetā, piedāvā nereģistrētus uztura bagātinātājus, kas nav iekļauti PVD reģistrā.
Varētu pieņemt, ka nelegālās darbības veic cilvēki, kas gan reģistrētus, gan arī nereģistrētus uztura bagātinātājus regulāri iegādājas ar dažādu tīmekļa vietņu starpniecību it kā pašpatēriņam, bet patiesībā realizē tālāk citām personām, izmantojot reklāmu vai viltus profilus sociālajos tīklos. Tomēr, veicot kontroles tirgū, ir konstatēts, ka arī tirdzniecībā esošo uztura bagātinātāju marķējums un reklāmas informācija neatbilst uztura bagātinātāju reģistrā esošajai informācijai un uztura bagātinātāju marķējumā, noformējumā vai reklāmā bieži ir lietotas neatļautas veselīguma un uzturvērtības norādes, norāda Rudzīte.
Tāpat pietiekami bieži konstatētas tādas neatbilstības kā neatļautu farmaceitisko vielu klātbūtne, neatbilstoši augi un augu daļas, pārsniegts pieļaujamais smago metālu daudzums, mikrobioloģiskais vai ķīmiskais piesārņojums.
PVD uzskaitē un uzraudzībā 2015. gadā bija iekļauti 15 273 pārtikas tirdzniecības uzņēmumi un 37 uztura bagātinātāju ražošanas uzņēmumi. Uztura bagātinātāju kontroli PVD robežkontroles inspektori veic arī uz ES ārējās robežas. Efektīva uztura bagātinātāju uzraudzība un kontrole kopumā ietver trīspakāpju uztura bagātinātāju laboratoriskos izmeklējumus: pirmstirgus pārbaudi, uztura bagātinātāju aprites kontroli iekšējā tirgū un uztura bagātinātāju pārbaudi uz valsts ārējās robežas.
Pašreizējais PVD uzturētais uztura bagātinātāju reģistrs, kas satur informāciju par uztura bagātinātājiem, kas tiek laisti Latvijas tirgū, ir izstrādāts 1999. gadā un joprojām tiek atjaunināts. Diemžēl reģistra tehniskais risinājums nepieļauj papildu informācijas lauku pievienošanu, informācijas grupēšanu un esošo lauku modificēšanu, kā arī informācija nav atjaunināma ar jaunākajām programmatūras versijām, skaidro Rudzīte. Turklāt pašreizējais reģistrs nespēj nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu ar patērētājiem un specifisko pārtikas produktu apritē iesaistītajām personām. Tas viss liecina, ka jāveido jauna uztura bagātinātāju informācijas sistēma ar mūsdienīgām iespējām un detalizētu vairāklīmeņu piekļuvi informācijas ievadei un aplūkošanai.
Lai varētu visus nepieciešamos darbus nodrošināt, PVD un PTAC uztura bagātinātāju uzraudzības un kontroles, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai 2017. gadā papildus būs nepieciešami 338 660 eiro, bet 2018. un 2019. gadā – 210 660 eiro ik gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
