sieviete miegs gulēt āda
Foto: Shutterstock
Naktī no sestdienas, 26. marta, uz svētdienu, 27. martu, notika tradicionālā pulksteņa pagriešana, šoreiz – par stundu uz priekšu, jeb pāreja uz vasaras laiku. Kā apgalvo neiroloģe Santa Ašmane, pārejām uz vasaras un ziemas laiku ir gan savi plusi, gan mīnusi – pēc tumšā gada laika, saņemot vairāk gaismas un saules, mūsu organisms būs tikai pateicīgs. Tomēr jāņem vērā, ka ļoti lielai mūsu sabiedrības daļai jau tā ir miega ritma traucējumi, un šādas laika pārejas un ritma izmaiņas var jau tā drūmo ainu tikai pastiprināt.

Arī cilvēkiem ar veselīgu miegu pāreja uz vasaras vai ziemas laiku prasa zināmu periodu, lai pielāgotos citam ritmam. Tiesa, parasti tas notiek visai ātri – atkarībā no organisma īpatnībām dažu dienu līdz divu nedēļu laikā, taču cilvēkiem ar miega ritma traucējumiem pats fakts vien, ka būs jāmaina ikdiena, var radīt iekšēju trauksmi un stresu.

Kādu šīs pārmaiņas ietekmē vairāk, citu – mazāk, tomēr tādu, kas pilnīgi nemaz neizjūt šo laika pāreju, nav daudz. Visvairāk to izjūt vecāki cilvēki, zīdaiņi un bērni, un protams, īpaši grūti ir tiem, kuriem jau ir miega ritma traucējumi.

Pārejai uz vasaras laiku pulksteņi jānoregulē par vienu stundu uz priekšu. Tas nozīmē: ja jūs parasti mostaties 7.00, tad, tagad ceļoties, patiesībā ir tikai 6.00, un norises organismā vēl ir tādas, kādas tās ir tumšajā diennakts laikā – gan melatonīna izdalīšanās, gan asinsspiediens un pulsa frekvence. Arī glikokortikoīdu, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt enerģijas substrāta – glikozes – pievadi asinīs, līmenis vēl ir zems. Mums vienkārši pietrūkst vēl vienas stundas miega, skaidro neiroloģe.

Rezultātā cilvēks jūtas noguris, koncentrēšanās spējas ir pazeminātas, savukārt vakarā, lai gan pulkstenis jau rāda 23.00, un parasti cilvēks jau gatavotos iet gulēt, varam justies vēl moži, jo iekšējais pulkstenis rāda tikai 22.00.

Kādu šīs pārmaiņas ietekmē vairāk, citu – mazāk, tomēr tādu, kas pilnīgi nemaz neizjūt šo laika pāreju, nav daudz. Visvairāk to izjūt vecāki cilvēki, zīdaiņi un bērni, un protams, īpaši grūti ir tiem, kuriem jau ir miega ritma traucējumi, uzsver neiroloģe.

Līdz brīdim, kamēr organisms pielāgojas jaunajam ritmam, iespējams, izjutīsiet kādu no šiem simptomiem:

  • Miega traucējumus;
  • Nogurumu;
  • Depresīvu noskaņojumu;
  • Sirds ritma svārstības;
  • Koncentrēšanās spēju traucējumus;
  • Aizkaitināmību;
  • Apetītes zudumu;
  • Gremošanas traucējumus.

Katrs šādus simptomus neizjutīs, un arī šo simptomu izpausmes pakāpe var būt dažāda, un parasti tie, organismam 4 - 14 dienu laikā jaunajam ritmam pielāgojoties, arī pazūd. Smagāku simptomu gadījumos tomēr ieteicams apmeklēt ārstu, lai noteiktu labāko veidu, kā tos pārvarēt. Īpaši jāuzmanās tiem, kuru darbs saistīts ar transporta vadīšanu. Ieteicamas biežākas atpūtas pauzes. Ja tomēr māc liela miegainība un nogurums, noteikti labāk apmeklēt ārstu. Tiem, kuriem darbs nav saistīts ar auto vadīšanu, bet tomēr ikdienā izmanto auto, pārejas laikā ieteicams izvēlēties sabiedrisko transportu.

Lai pēc iespējas mazāk izjustu šīs laiku pārejas, ieteicams:

  • Pēc iespējas neietekmēties no šīs domas par laika pāreju, bet vairāk vadīties no sava iekšējā ritma;
  • Pēcpusdienā pēc darba nodoties sev tīkamām fiziskajām nodarbēm – pastaigai, skrējienam, peldēšanai baseinā u.c., jo pēc fiziskām aktivitātēm, īpaši, ja esat sportojuši svaigā gaisā, miegs nāks daudz labāk un ātrāk;
  • Vakarā noskaņoties mierīgam ritmam, iedzert kādu nomierinošu tēju, paklausīties relaksējošu mūziku, bet izvairīties no miegazāļu dzeršanas. Nepieciešamības gadījumā labāk izvēlēties kādus dabiskas izcelsmes medikamentus, piemēram, baldriāna pilienus u.c.
  • Vakarā nav vēlams ieturēt bagātīgu maltīti, labāk atteikties arī no kafijas un stipras melnās vai zaļās tējas, tāpat vēlams atteikties no asa sižeta filmu skatīšanās un izvairīties no strīdiem ar ģimenes locekļiem;
  • Pārejas laikā negulēt pusdienlaiku, palikt nomodā arī tad, ja māc nogurums. Tādējādi vakarā būs vieglāk iemigt;
  • Tieši šajā periodā izvēlēties relaksējošas, antistresa procedūras – masāžas, zemūdens masāžas u.c., kas palīdzēs justies labāk. Mājās varat izmantot siltu dušu, kāju vannošanu siltā ūdenī, pēc tam uzvelkot siltas zeķes;
  • Priecāties par pavasari, kam sekos vasara, un uzkrāt saules enerģiju un vitamīnu D, kā diemžēl mūsu klimatisko apstākļu ietekmē pietrūkst ļoti daudziem.

Pāreja uz vasaras laiku, saīsinājumā DST (angļu: Daylight saving time), ir pulksteņa pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos – mazāk, tādējādi taupot elektroenerģiju. Tradicionāli pāreja uz vasaras laiku notiek, pavasarī pagriežot pulksteņus par stundu uz priekšu, bet rudenī – par stundu atpakaļ.

Pirmo reizi Eiropā uz vasaras laiku 1908. gadā pārgāja Apvienotā Karaliste, savukārt Latvijas teritorijā pāreja uz vasaras laiku sākās 1981. gadā. Latvijā to nosaka Ministru Kabineta noteikumi.

Mūsdienās pāreju uz vasaras laiku realizē 76 valstis, bet ne visās tas notiek vienlaicīgi. 10 no šīm valstīm pāreja dažādos valsts reģionos notiek atšķirīgi, bet 128 valstīs nenotiek vispār.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit