Astma ir diagnoze, kas nevilšus var pārsteigt pacientu, kurš devies pie ārsta ar sūdzībām par nepārejošu klepu. AS "Veselības centru apvienība" poliklīnikas "Jugla" pneimonoloģe Andra Cīrule skaidro, ka, veicot izmeklējumus, nereti nonāk pie šādas diagnozes, tomēr daudzos gadījumos astma ir vieglā formā un pacientam atliek iemācīties, kā to ārstēt un kontrolēt. Ārstes novērojumi liecina, ka aptuveni desmitā daļa astmas pacientu nevēlas atzīt šīs slimības esamību.
"Klepus, ko ir izraisījusi saaukstēšanās vai kāds vīruss, pāriet pats no sevis," uzskata Cīrule piebilstot, ka lielākā daļa medikamentu, kas domāti klepum, galvenokārt palīdz pārdzīvot slimību un atvieglot simptomus. Tomēr, ja klepus nepāriet vismaz triju nedēļu laikā, tad būtu jādodas pie ģimenes ārsta vai speciālista, lai noteiktu klepošanas cēloni. Ārstes pieredze vēsta, ka cilvēki, kas nodarbojas ar sportu, retāk izjūt elpceļu slimību radītu diskomfortu un viņiem snaudošas slimības cēloņus var tikai noteikt, veicot spirogrāfijas izmeklējumu.
Dodoties pie pulmonologa, būtu labi, ja pacientam jau ir plaušu rentgents – pirmais izmeklējums, lai noteiktu diagnozi. Taču nereti rentgents neko aizdomīgu neuzrāda un tad ir jāveic spirogrāfija, kas vairumā gadījumu palīdz atklāt klepošanas cēloni. Spirogrāfijas izmeklējums nosaka plaušu tilpumu un gaisa plūsmas ātrumu elpceļos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
