Seši populāri padomi par veselīgu ēšanu, kas ir aplami

Kalorijas paliek kalorijas, vienalga, vai uzņem tās piecos vai deviņos vakarā. Daudz svarīgāk, ko esi apēdis, cik esi apēdis un cik daudz kaloriju patērējis dienas gaitās, norāda Purewow.com. Matemātika ir vienkārša – veselam cilvēkam liekais svars neuzrodas maģiskā veidā nez no kurienes, bet veidojas, ja uzņemto kaloriju daudzums pārsniedz patērēto kaloriju daudzumu.

"Tā patiesi ir – nav noteikta pulksteņlaika, pēc kura nu nekādā gadījumā nedrīkst ēst. Svarīgs ir porciju lielums un ēdiena kvalitāte," norāda Kataja.

"Ja galvenokārt kalorijas uzņemsim ar ātrajām uzkodām, svars var nākt klāt. Savukārt, ja kalorijas tiks uzņemtas ar olbaltumvielām un šķiedrvielām bagātīgiem produktiem, liekā svara problēmām rasties nevajadzētu.

Pirms miega, protams, nevajadzētu ēst cūkas cepešus vai siera kūkas, jo tad būs lielāks risks iedzīvoties liekajos kilogramos, kā arī traucēts miegs. Taču vieglu uzkodu, piemēram, banānu ar jogurtu vai kādu pilngraudu sviestmaizi, var mierīgu sirdi apēst arī pusstundu pirms gulētiešanas."

Līdzīgi kā par iepriekšējo apgalvojumu jāsaka – svarīgāka ir uzņemtā ēdiena kvantitāte un izvēlētie produkti (kā arī fiziskā aktivitāte), nevis ēdienreižu skaits. Vēl vairāk – ja ēdīsi "maz, bet bieži" izsekot uzņemtajam kaloriju daudzumam būs grūtāk un ir liels risks, ka apēdīsi vairāk, nekā nepieciešams, norāda Purewow.com. Protams, tas nenozīmē, ka jāēd vienu reizi dienā (un deviņos vakarā), bet klasiskās trīs reizes dienā vielmaiņu nesagraus.

"Var gan tā, gan tā," saka Kataja. "Vienam būs labāk, ja ēdīs biežāk un mazākām porcijām, taču citam optimāli būs trīs maltītes dienā. Piespiest sevi ēst biežāk nekā gribētos noteikti nevajadzētu."

Laba ziņa tiem, kuri brokastu ēšanas vietā labprātāk ilgāk nosnaustos: izdevuma "American Journal of Clinical Nutrition" marta numurā publicēti pētījuma rezultāti, kas liecina, ka brokastu neieturēšana obligāti nenoved pie liekā svara, savukārt regulāra brokastošana negarantē krišanos svarā, apgalvo Purewow.com.

Pētnieki vērojuši divas cilvēku grupas. Vienas dalībnieki brokastoja katru dienu, neskatoties ne uz ko. Savukārt otri ēda brokastis neregulāri – tad, kad tiešām bija tāda vēlēšanās. Rezultāti? Pētnieki neatrada sakarību starp brokastu ieturēšanu vai neieturēšanu un pieņemšanos vai krišanos svarā.

"Pētījumi brokastu jomā ir dažādi, tomēr līdz šim spēcīgāki pierādījumi ir par labu brokastu ieturēšanai," norāda Kataja.

"Atgādinu, ka brokastis var ieturēt arī stundu pēc pamošanās, braucot uz darbu vai nonākot ofisā. Un brokastīm nav obligāti jābūt grandiozām – rupjmaizes šķēle ar sieru pie tējas/kafijas arī skaitās.

Brokastu ieturēšana palīdz apgādāt organismu ar enerģiju, kā rezultātā labāk strādā gan galva, gan ķermenis kopumā. Brokastu izlaišana, savukārt, var veicināt svara pieaugumu, jo tiem, kas no rīta neietur maltīti, mēdz būt tendence neapēsto kompensēt ar uzviju vai nu dienas laikā, vai vakarā."

Daudzi sieviešu žurnāli iesaka: "Ēd tikai bioloģisku pārtiku, citādi nenotievēsi!" Par laimi, tas ir kārtējais mīts – nav nekādas saistības starp bioloģisku ēdienu un pieņemšanos vai, tieši otrādi, krišanos svarā, norāda Purewow.com.

Centies ēst to, kā ražošanā netiek izmantotas ķīmiskas piedevas, tici sertifikātu nozīmei, taču pārvērst bioloģisko pārtiku teju par reliģiju nav vērts un reizi pa reizei var sevi palutināt arī ar kādu "saķīmiķotu" burkānu.

"Man nepatīk iedalījums "saķīmiķotos" produktos un bioloģiskajos. Bioloģiski audzētā produktā nebūs tik daudz pesticīdu atliekvielu kā parastajā, bet tas automātiski nepadara ne-bio produktus par indi vai draudu svaram," norāda Kataja.

Lai arī bio produkti ir savā ziņā pārāki (videi draudzīgāki, nesatur pesticīdu atliekvielas u.tml.), tie nav zāles pret lieko svaru."

Bezogļhidrātu diētas veselībai drīzāk kaitē, nekā dara labu. Veselam cilvēkam ogļhidrātus no savas ēdienkartes izsvītrot noteikti nevajadzētu, īpaši tādus ogļhidrātiem bagātīgus produktus kā brūnie rīsi, augļi un dārzeņi. Ogļhidrāti organismam ir nepieciešami dažādu procesu nodrošināšanai, kā arī palīdz saglabāt veselīgu svaru, vēstī Purewow.com.

Interesants fakts: nesen veiktā pētījumā noskaidrots, ka japāņi, kas uzturā lieto daudz graudaugu produktu (rīsus, maizi, makaronus utt.), ierindojas otrajā vietā pēc dzīves ilguma pasaulē. Ej un pastāsti viņiem par ogļhidrātu kaitīgumu!

"Veselam cilvēkam ogļhidrāti ir jāuzņem, lai nodrošinātu normālus vielmaiņas procesus. Protams, priekšroku dodot saliktajiem ogļhidrātiem, nevis rafinētiem un pārstrādātiem cukuriem un miltu izstrādājumiem," tā Kataja. "Saliktiem ogļhidrātiem bagātīgas ir putras, rupjmaize, pākšaugi, dārzeņi, rieksti utt."

Organisms ir gudrs un pats lieliski tiek galā ar attīrīšanos, kas noris visu laiku, vēstī Purewow.com.

Pirms 50 gadiem cilvēki neveica nekādas sulas kūres detoksikācijas nolūkos, un tas viņiem netraucēja dzīvot ilgu un pilnvērtīgu mūžu. Organismam nav nepieciešams īpašs grūdiens, lai tas attīrītos, jo tas to dara visu laiku. Ēd veselīgi, un par organisma attīrīšanu neuztraucies. Organisms pats lieliski tiks ar to galā.

"Obligātas sulu kūres noteikti nav, bet papildu sulu iekļaušana uzturā noteikti nav slikta," tā Kataja.

"Ja cilvēks pēc, piemēram, bērzu sulu kūres jūtas labāk, tad kāpēc viņam to aizliegt. Vienīgi varbūt to nevajadzētu saukt par detoksikāciju, jo tas, ka biežāk jādodas uz labierīcībām, nenozīmē, ka tiek izvadīti kādi toksīni."