Deviņi vienkārši ieteikumi sirds slimību atvairīšanai

Rutks.lv aicina nekāpt uz tiem pašiem "grābekļiem", bet gan laikus sākt rūpēties par sava "motoriņa" veselību. Lūk, deviņi vienkārši padomi, kas palīdzēs!

Normāls asinsspiediens ir 120/80 mmHg. Paaugstināts asinsspiediens – virs 140/90 mmHg – var būt iemesls koronārās sirds slimības, miokarda infarkta vai insulta attīstībai, liecina informācija Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā.

Asinsspiedienu var viegli un ātri izmērīt mājās, pie ģimenes ārsta vai aptiekā. Lai mazinātu asinsspiedienu, jāievēro pareizs dzīvesveids, jāatmet smēķēšana, jāsamazina sāls patēriņš uzturā, kā arī, ja ārsts iesaka, jālieto atbilstoši medikamenti.

Vairāk par paaugstinātu asinsspiedienu, tā cēloņiem un novēršanu lasi šeit.

Liekais svars un aptaukošanās veicina ne vien sirds slimību, bet arī cukura diabēta un citu nopietnu veselības problēmu attīstību. Vai tev ir palielināts ķermeņa svars, vari noteikt pavisam vienkārši – aprēķinot ķermeņa masas indeksu (ĶMI) un izmērot vidukļa apkārtmēru, norāda SPKC.

ĶMI aprēķina pēc šādas formulas: ĶMI = svars (kg)/augums (m2). Ja skaitlis, ko iegūsti, ir robežās no 18,5 līdz 24,99, apsveicam – tev ir normāla ķermeņa masa. Ja tas ir no 25 līdz 29,99, tev ir liekais svars. Bet, ja indekss ir virs 30, runa jau ir par nopietnu aptaukošanos, kas ļoti nopietni apdraud tavas sirds veselību un tavu dzīvību.

Par veselīgu ķermeņa svaru var spriest arī pēc vidukļa apkārtmēra. Lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām ir cilvēkiem, kuriem tauki pārmērīgi uzkrājas vidukļa daļā (tā dēvētā "ābola" forma), salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem tauki vairāk uzkrājas uz gūžām un apakšstilbos (tā sauktā "bumbiera" forma).

Vīriešiem sirds slimību attīstības risks pieaug, ja vidukļa apkārtmērs pārsniedz 94 centimetrus, un ir ļoti augsts, ja tas pārsniedz 100 centimetrus. Savukārt sievietēm risks palielinās, ja vidukļa apkārtmērs pārsniedz 80 centimetrus, un ir ļoti augsts, ja tas pārsniedz 90 centimetrus.

Lēnāks pulss = ilgāks mūžs! Neticama formula!? Tomēr tā ir patiesa. Sirds, tāpat kā jebkurš mehānisms, ar laiku nolietojas. Tāpat kā jebkuram zobratiņam kādā mehānismā ir dots noteikts reižu skaits, cik tas varēs apgriezties, daba devusi arī noteiktu reižu skaitu, cik sirds var iepukstēties.

Normāla sirdsdarbības frekvence miera stāvoklī, kas nodrošina sirds muskuļa apasiņošanas un skābekļa patēriņa līdzsvaru, ir aptuveni 60 sitienu minūtē. Labi trenētiem cilvēkiem un augstas klases sportistiem pulss var būt arī zemāks. Par paātrinātu sirdsdarbības frekvenci miera stāvoklī tiek uzskatīts pulss virs 60 sitieniem minūtē, vēstī SPKC.

Paātrināta sirdsdarbība veicina aterosklerozes attīstību, palielina miokarda infarkta, sirds mazspējas un pāragras nāves risku.

Lai samazinātu sirdsdarbības frekvenci, regulāri nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm, samazini lieko svaru, pārtrauc smēķēšanu, sabalansē darbu ar atpūtu un izvairies no stresa.

Esi fiziski aktīvs! Regulāras fiziskās aktivitātes paātrina vielmaiņu, uzlabo vispārējo veselības stāvokli un pašsajūtu, nāk par labu sirds un asinsvadu veselībai un novērš liekā svara veidošanos.

Veic kardiotreniņus, skrienot, braucot ar velosipēdu vai ātri ejot, un dari to vismaz 30 minūtes dienā! Nepietiekama fiziskā aktivitāte var būt cēlonis ne tikai sirds slimību, bet arī muguras un locītavu problēmu attīstībai.

Gastroenteroloģijas profesora Anatolija Danilāna viedokli par fizisko aktivitāšu nozīmi lasi šeit.

Ne velti saka – ūdens ir dzīvība. Cilvēka organisms diennaktī zaudē apmēram 2 litrus šķidruma, kas jāatjauno, jo ūdens ir vitāli nepieciešams visiem dzīvības procesiem. Tādēļ ik dienas uzņem apmēram 2–3 litrus šķidruma, tai skaitā ūdeni, tēju, zupu vai cita veida šķidrumu. Izvairies no saldinātiem un gāzētiem dzērieniem, jo tie veicina liekā svara veidošanos.

Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis – katras 6,5 sekundes pasaulē priekšlaicīgi mirst kāds tabakas lietotājs, vēstī SPKC. Vienlīdz bīstama ir arī "pasīvā smēķēšana" jeb uzturēšanās smēķētāju tuvumā vai piesmēķētās telpās.

Smēķēšana (arī pasīvā) bieži ir ne vien sirds un asinsvadu slimību, bet arī plaušu vēža attīstības iemesls. Atmetot smēķēšanu, gada laikā uzlabojas sirdsdarbība, normalizējas asinsspiediens un risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām samazinās vairāk nekā divas reizes.

Par to, kā smēķēšana kaitē izskatam, lasi šeit.

Arī ar alkohola lietošanu nevajadzētu aizrauties. Vienā reizē nav vēlams izdzert vairāk par puslitra pudeli alus, glāzi (150 ml) vīna vai glāzīti (40 ml) degvīna vai cita stipra alkoholiska dzēriena.

Par to, kāpēc aizraušanās ar alkohola lietošanu neiet roku rokā ar slaidu augumu, lasi šeit.

Veselīgs un sabalansēts uzturs ir viena no būtiskākajām lietām organisma 'motoriņa' veselības uzturēšanā.

Pietiekams un kvalitatīvs nakts miegs ir tikpat nepieciešams mūsu organismam kā ēdiens un gaiss, tādēļ miegam vajadzētu atvēlēt vismaz 7 stundas naktī.

Guļot smadzenes pārstrādā un sistematizē dienas laikā uzņemto informāciju, atmetot mazsvarīgo un saglabājot atmiņā būtisko. Miegā organisms uzkrāj spēkus jaunai dienai.

Izmanto brīvdienas un atvaļinājumus, lai atpūstos, nevis darītu nepadarītos darbus. Brīvdienās atvēli laiku fiziskām aktivitātēm. Tam nav jābūt sporta zāles apmeklējumam. Ķermeni un garu veldzēs pastaigas, sēņošana, dažādas pludmales sporta spēles vai citas aktivitātes, mudina SPKC speciālisti.

Par normālu glikozes līmeni uzskata 3,5–5,5 mmol/l, savukārt saslimšanas risks ar cukura diabētu palielinās, ja glikozes līmenis ir virs 7,0 mmol/l.

Normāls kopējā holesterīna līmenis ir līdz 5 mmol/l. Jo augstāks kopējā holesterīna (virs 5 mmol/ l) līmenis, jo lielāka varbūtība saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Par iespēju noteikt glikozes un holesterīna līmeni interesējies pie sava ģimenes ārsta vai aptiekā.

Raksta tapšanā izmantots SPKC un Veselības ministrijas veidotais informatīvais materiāls "10 soļi sirds veselības saglabāšanai".