Mīti un patiesība par alkohola un cigarešu labvēlīgo ietekmi  (1)

Rutks.lv apkopoja populārākos mītus par smēķēšanas un alkohola lietošanas ietekmi uz organismu.

Tā sevi mierina daudzi, taču visādi citādi veselīgs dzīvesveids nespēj dzēst smēķēšanas atstātās sekas.

Faktiski nav orgānu, uz kuriem smēķēšana neatstātu kādas sekas, īpaši tad, ja smēķē ilgstoši. Sirds un asinsvadu slimības, infarkts, HOPS jeb hroniska obstruktīva plaušu slimība, plaušu vēzis – smēķēšanas izraisītās sekas var būt dažādas. Pētījumi rāda, ka tie, kuri sākuši smēķēt pusaudža gados, visbiežāk mirst vismaz par 20 gadiem ātrāk nekā nesmēķētāji.

Cieš arī ārējais izskats. Smēķētājām kaitīgo vielu ietekmē ādā veidojas gandrīz divreiz mazāk kolagēna. Tā ir olbaltumviela, kas nodrošina ādas elastību un tvirtumu. Kolagēna daudzums ādā sarūk novecojot, tādēļ tā zaudē elastību un parādās krunciņas. Būtībā smēķējot tīšuprāt veicini ādas novecošanu un krunciņu veidošanos. Smēķēšanas ietekmē sejas āda kļūst pelēcīgāka, biežāk veidojas pinnes, mati un nagi trauslāki, zobi iegūst dzeltenīgu nokrāsu.

Atmest smēķēšanu un uzlabot savu veselību nekad nav par vēlu, pat ja nosmēķēta lielākā daļa mūža. Izpētīts, ka viens gads bez cigaretēm uz pusi samazina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Turklāt veselības uzlabošanās pamazām sākas uzreiz pēc kaitīgā ieraduma atmešanas.

Diemžēl pīpēšana tevi nepadarīs slaidāku. Netrūkst gadījumu, kad viss notiek tieši otrādi – smēķēšana iet roku rokā ar lieko kilogramu uzkrāšanos. Jo ne visi smēķētāji taču ir tievi, vai ne? Bet, kā gan radies šis mīts?

Šis mīts, visticamāk, radies tādēļ, ka, atmetot smēķēšanu, daudzi teju katras neizsmēķētās cigaretes vietā nosūkā kādu ledeni vai uzkož kādu citu neveselīgu našķi. Uzņemot vairāk kaloriju nekā agrāk, nav ilgi jāgaida, līdz bikses vai svārki jostasvietā sāk neciešami spiest.

Jāpiebilst, ka ieelpotie tabakas dūmi veicina holesterīna izgulsnēšanos asinsvados. Nikotīns un citas kaitīgas vielas, ko ieelpo ar tabakas dūmiem, izraisa asinsvadu sieniņu iekaisumu. Bojātajās vietās holesterīnam ir vieglāk "pieķerties" asinsvada sieniņai.

Netrūkst cilvēku, kas vakarā iemalko vīnu, alu vai citu grādīgu dzērienu, lai būtu vieglāk aizmigt. Alkohols tiešām atslābina un palīdz iemigt, taču, ja lietots pavairāk, tas izjauc dabisko miega struktūru, apgrūtinot ieslīgšanu dziļajās miega fāzēs, kad smadzenes apstrādā un "saliek pa plauktiņiem" dienas gaitā iegūto informāciju. Tādēļ nākamajā rītā pēc iedzeršanas cilvēks jūtas neizgulējies un saguris, galva ir "smaga". Arī tad, ja miegā pavadītas vairāk nekā septiņas stundas.

Glāze vīna, puslitra pudele alus vai 40 grami degvīna retu reizi vakarā gan miega kvalitātei īpaši neskādēs. Galvenais, lai alkohola iemalkošana nekļūtu par ikvakara rituālu, jo tas ir ceļš uz atkarības veidošanos.

Patiesībā alkohols veicina liekā svara veidošanos. Turklāt ne tikai saldie kokteilīši, kuriem pievienots daudz cukura, bet arī stiprie dzērieni, tai skaitā tīrs degvīns.

Lieta tāda, ka alkoholiskie dzērieni satur ļoti maz, bet visbiežāk apaļu nulli mikroelementu un citu vērtīgu vielu. Tādēļ organisms atkal un atkal "prasa" nākamo glāzīti vai kādu uzkodu cerībā beidzot tikt pie tā funkcionēšanai nepieciešamajām vielām. Tikmēr tukšās kalorijas, kas ir alkoholā, aiziet pa taisno organisma tauku "noliktavās".

Lieko kilogramu veidošanos īpaši veicina regulāra alus lietošana, jo tajā esošās rūgtvielas vēl papildus rosina apetīti.

Vairāk par alkohola saistību ar lieko svaru lasi šeit (uztura speciālistes Jeļenas Pavlovas viedoklis).

Kaut arī daudzi ķeras pie cigaretes stresa brīžos un, kā pašiem šķiet, ievelkot dūmu, nomierinās, pētījumi liecina, ka viņi nervozē vairāk nekā nesmēķētāji. Un tas ir pilnīgi loģiski, jo cigarešu dūmos esošais nikotīns pats par sevi ir stimulējoša, nevis nomierinoša viela, līdz ar stresu, protams, nemazina.

Kādēļ gan daudzi smēķētāji apgalvo pretējo? Aizejot uzsmēķēt, cilvēks tiešām nomierinās, taču ne jau ieelpoto tabakas dūmu dēļ. Pīppauze vienkārši ir iespēja novērst domas no darba vai problēmām, atvilkt elpu, sakopot domas un nomierināties. Taču to pašu var izdarīt arī bez cigaretes, piemēram, aizejot ieturēt pusdienas ārpus darba mierīgā atmosfērā vai vienkārši izejot laukā apmest loku ap darbavietu un izvēdināt galvu.

Stresa mazināšanai noder citi – veselīgāki un efektīvāki – paņēmieni, piemēram, fiziskās aktivitātes, elpošanas vingrojumi (dziļā elpošana u.c.), pirts, masāža un dažādas relaksējošas procedūras. Reizēm vajag tikai izrunāties ar otru cilvēku, lai negatīvās emocijas atkāptos. Ja stress ļoti apgrūtina dzīvi, vērts apsvērt domu par psihoterapiju.

Lai gan alkoholu tautā mēdz uzskatīt par stimulantu, kas "iepūš vēju burās", patiesībā pēc iedarbības uz centrālo nervu sistēmu tas ir depresants, kas palēnina organisma reakcijas. Alkohola iedarbība gan lielā mērā atkarīga no patērētā daudzuma un organisma individuālajām īpatnībām.

Visbiežāk relatīvi neliela alkohola deva lietotāju atslābina un atraisa, padara runātīgāku un dzīvīgāku. Taču nedz sakreņķējies, nedz nomākts cilvēks parasti pie vienas glāzes neapstājas, bet lielāka alkohola deva diemžēl tikai pastiprina negatīvās emocijas, turklāt izraisa spriestspējas traucējumus un miegainību.

Izsmēķējot cigareti, nav iespējams papildināt enerģijas resursus. Stimulants nikotīns, kas ir tabakas dūmos, darbojas kā "pātaga" – liek organismam sasparoties, sagrabinot un liekot lietā pēdējās enerģijas atliekas. Tāpēc, kad nikotīna stimulējošā iedarbība beigusies, parasti iestājas vēl lielāks atslābums un var pat sākt vilkt uz miegu. Un atkal jāķeras pie cigaretes.

Ir daudz veselīgāku alternatīvu, kas veicina kā fiziskās, tā garīgās darbspējas, piemēram, regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs un izgulēšanās.

Lai arī groks ir viens no tautā iecienītākajiem līdzekļiem pret saaukstēšanos, tas nav efektīvs. Jā, spirts spēj dezinficēt, proti, nogalināt baktērijas, taču saaukstēšanos izraisa vīrusi, kurus tas uzveikt nespēj. Iespējams, tikko saaukstēšanās pielavījusies, neliels daudzums vāja groka var aktivizēt organisma aizsargspējas, paplašinot asinsvadus un paātrinot vielmaiņu.

Taču, ja slimība jau rit pilnā sparā, grādīgus dzērienus lietot nevajag, jo tie rada papildu slodzi aknām, kurām slimošanas laikā jau tā ir daudz darba. Līdz ar to "pašārstēšanās" ar alkoholu drīzāk atveseļošanos palēnina. Turklāt, ja sāp kakls, stiprs alkoholisks dzēriens to sakairinās vēl vairāk un sāpes pieaugs.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem WebMd.com, Health.com un Zdorovie.com.