Resnās zarnas vēzis ir otrais biežāk sastopamais vēzis gan vīriešiem, gan sievietēm Latvijā. Lielākā problēma ir tāda, ka tas var ilgstoši, pat gadiem ilgi, attīstīties bez jebkādiem simptomiem jeb pazīmēm, tādēļ, kad to konstatē, bieži vien neko daudz vairs nevar līdzēt.
Biežāk sastopamie simptomi:
- pārmaiņas, salīdzinājumā ar iepriekš raksturīgo vēdera izejas veidu, piemēram, caureja, aizcietējums, izmainīta izkārnījumu forma. Īpaši svarīgi, ja šīs pazīmes ilgst vairākas dienas;
- vajadzība pēc atkārtotas vēdera izejas, nepilnīga iztukšošanās sajūta;
- tūpļa zarnas asiņošana vai asiņu piejaukums izkārnījumiem;
- krampjveidīgas vai pastāvīgas sāpes vēderā.
Nereti novēro vispārējas saslimšanas pazīmes:
- nespēku, nogurumu pēc fiziskās slodzes, ēstgribas trūkumu un svara zudumu bez redzama iemesla;
- bālumu, reiboni, ģīboni.
Kā sevi pasargāt?
Zarnu vēža attīstības risks pieaug pēc 50 gadu vecuma, īpaši, ja zarnās ir bijuši polipi vai iekaisīgas slimības.
Ja esi vecumā no 50 līdz 74 gadiem, reizi gadā jāveic skrīninga tests, kuru apmaksā valsts.
1. Jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai saņemtu aizpildīšanai testu slēpta asiņu piejaukuma noteikšanai izkārnījumos vai nosūtījumu uz laboratoriju.
2. Testu veic mājās, atbilstoši tā lietošanas instrukcijai.
3. Pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā trīs dienu laikā nogādā testu ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā.
4. Uzzina testa rezultātu.
- Ja tas ir negatīvs – atkārto testu pēc gada;
- Ja pozitīvs – ģimenes ārsts nosūta veikt precizējošu izmeklējumu – kolonoskopiju;
- Ja rezultāts nav nosakāms – testu atkārto.
Jebkurā vecumā, ja ir sūdzības, jāvēršas pie ģimenes ārsta!
Raksta tapšanā izmantots ar kompānijas "Roche" atbalstu izdotais informatīvais materiāls "Esi vesels, apsteidz zarnu vēzi. Kas jādara, lai nesaslimtu", kura autore ir Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētniece dr. Daiga Šantare.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
