ērce
Foto: Shutterstock

Ērču aktivitātes sezonas sākums tika izziņots jau marta beigās, bet, laikam kļūstot aizvien siltākam, bīstamie kukaiņi kļūst aizvien izplatītāki un, uzturoties dabā, ērces piesūkšanās risks pieaug. Rutks.lv apkopoja 10 būtiskākos faktus, kas katram jāzina par ērcēm un to izplatītajām slimībām.

1. Ērces ir sastopamas mežos, krūmājos, izcirtumos, nekoptās pļavās un to tuvumā. Tomēr jābūt modram ne tikai, dodoties mežā jo ar ērcēm var sastapties, arī uzturoties dārzā mājas tuvumā vai pastaigājoties parkā, kur ir neizpļauta zāle. Tādēļ pēc uzturēšanās brīvā dabā, pat ja tas ir tavs piemājas dārzs, ikreiz pārbaudi, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērču.

2. Risks saslimt ar kādu no ērču izplatītajām slimībām pēc nejaukā kukaiņa koduma ir ievērojams. Apmēram 30 procenti ērču, kas piesūkušās iedzīvotājiem, izrādās inficētas ar ērču encefalīta vīrusu. Arī ar borēlijām jeb baktērijām, kas izraisa Laimas slimību, ir inficēti aptuveni 30 procenti ērču.

3. Tiem, kas pēc ērces koduma inficējušies ar ērču encefalīta vīrusu, vienas līdz trīs nedēļu laikā var novērot gripai līdzīgus simptomus (paaugstinātu temperatūru, galvassāpes un sāpes ķermenī), kas saglabājas apmēram vienu nedēļu. Pēc tam seko izveseļošanās vai arī vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos. Šādos gadījumos novēro augstu temperatūru, stipras galvas sāpes, spranda stīvumu, vemšanu, reiboņus un smagu vispārējo stāvokli. Jau pie pirmajiem slimības simptomiem nekavējoties jādodas pie ārsta.

4. Katru gadu 200–600 cilvēkiem Latvijā konstatē Laimas slimību. Ērču encefalīta vīrusi nokļūst asinīs uzreiz pēc piesūkšanās, bet borēlijas, kas atrodas kukaiņa zarnu traktā, cilvēka organismā parasti nonāk vien vairākas stundas pēc piesūkšanās, tādēļ ļoti svarīgi ērci pēc iespējas ātrāk pamanīt un noņemt, turklāt nesaspiežot.

5. Uz Laimas slimības izraisītājiem noņemtās ērces nepārbauda, tādēļ vismaz mēnesi pēc ērces piesūkšanās rūpīgi jāseko līdzi savai pašsajūtai. Ja šajā laikā uz ādas parādās sārts plankums apmēram piecu centimetru diametrā (migrējošā eritēma), kas izveidojas aptuveni 50–60 procentiem Laimas slimības pacientu, jādodas pie ģimenes ārsta un kursa veidā jālieto antibiotikas. Ja plankuma nav, bet parādās paaugstināta temperatūra un citi gripai līdzīgi simptomi, arī noteikti jākonsultējas ar ārstu, neaizmirstot pieminēt to, ka bija piesūkusies ērce.

6. Laimas slimību bieži vien ir grūti konstatēt, īpaši, ja cilvēks nav pamanījis ērces piesūkšanos. Tā var bojāt daudzus orgānus un izpausties netipiski, proti, uz ādas ne vienmēr izveidojas sārts plankums. Par Laimas slimību var liecināt locītavu iekaisums, neiroloģiski traucējumi vai pat sirds ritma traucējumi. Turklāt šie simptomi var parādīties vairākas nedēļas, mēnešus vai pat gadus pēc ērces piesūkšanās.

7. Ērces pārnēsā arī tādus mikroorganismus kā ērlihijas, kas izraisa slimību ar nosaukumu ērlihioze. Šī kaite gan bieži paliek nediagnosticēta, jo mēdz noritēt vieglā formā, bez īpašiem simptomiem un var pāriet pati no sevis, bez jebkādas ārstēšanas. Ērlihiozei ir iespējami gripai līdzīgi simptomi – drudzis, galvassāpes un muskuļu sāpes ("kaulu laušana"), bet smagākos gadījumos mēdz attīstīties arī nopietnākas sūdzības, piemēram, akūta nieru mazspēja vai meningīts jeb smadzeņu iekaisums. Ērlihiozi ārstē ar antibiotikām.

8. Visefektīvākais veids, kā sevi pasargāt no ērču encefalīta, ir vakcinācija. Taču pret Laimas slimību un ērlihiozi vakcinācija nav iespējama. No tām sevi pasargāt vari, vien ievērojot piesardzības pasākumus un izvairoties no ērces piesūkšanās.

9. Dodoties brīvā dabā, svarīgi izvēlēties piemērotu apģērbu un pielāgot to tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt.

  • Ērce visbiežāk pieķeras garāmejoša cilvēka kājām potīšu rajonā, jo tās parasti sēž uz zāles stiebra aptuveni 10 centimetru augstumā virs zemes. Tādēļ, uzturoties brīvā dabā, bikšu galus ieteicams likt zeķēs vai zābakos.
  • Dod priekšroku gaišas krāsas apģērbam, uz kura ērces ir labi saskatāmas, velc kreklu vai blūzi ar cieši piegulošām piedurknēm un piegulošu apkakli.
  • Izvēlies apģērbu no sintētiska, slidena auduma – pie tā ērcei ir grūtāk pieķerties.
  • Apsedz galvu un matus ar cepuri, lakatu vai kapuci, jo pieliecoties (piemēram, sēņojot vai ogojot) ērces var ieķerties matos.
  • Atgriežoties mājās nekavējoties nomaini apģērbu, pārbaudi sevi un nomazgājies dušā.

10. Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem pareizi un pēc iespējas ātrāk. Vietu, kur tā piesūkusies, dezinficē ar spirtu vai degvīnu. Ar pinceti satver ērci pēc iespējas tuvāk ādai un lēni, cenšoties nesaspiest ērces ķermeni, ar apļveida kustībām (kā skrūvējot) izvelc ērci. Ja pincete nav pieejama, ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai apsien diega cilpu un, velkot aiz diega galiem, ērci izņem. Koduma brūci dezinficē un rokas nomazgā ar ūdeni un ziepēm.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapas Spkc.gov.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!