Lai gan varētu domāt, ka jau sen pagājuši tie laiki, kad cilvēki riteņkrēslos vai ar cita veida invaliditāti tika uzlūkoti kā astotais pasaules brīnums, reizēm rodas iespaids, ka sabiedrībai viņi joprojām ir neatrisināms rēbuss. Kā pret viņiem izturēties, kā sarunāties, kā palīdzēt? Varbūt nemaz nevajag palīdzēt? Kādus apzīmējumus lietot, lai neaizvainotu? Varbūt labāk turēties pa gabalu un izlikties neredzam?
Neatbildēti jautājumi rada nedrošību, atsvešinātību un nevajadzīgus pārpratumus. Taču to var viegli novērst, ja vienkārši pajautājam un ņemam vērā to, kas mums teikts.
Šoreiz par to, kādus apzīmējumus labāk nelietot, runājot ar un par cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai cita veida invaliditāti. Pēdējā laikā, lasīdama dažādas šai tēmai veltītas publikācijas, nemitīgi sastopos ar tādiem izteicieniem kā "piekalts pie gultas" vai "pieķēdēts riteņkrēslam". Tas ir pilnīgi nevajadzīgs dramatisms.