Varš ir mikroelements, kura nozīme organismā bieži vien netiek pietiekami novērtēta. Tas ir nepieciešams imūnsistēmas darbībai, nodrošina organisma šūnu apgādāšanu ar skābekli un, līdztekus kalcijam un citiem elementiem, gādā par kaulu stiprību.
Parasti uzsver, ka organisma apgādāšanā ar skābekli galveno lomu spēlē dzelzs, kas ietilpst eritrocītu jeb sarkano asinsšūnu sastāvā. Eritrocīti, riņķojot pa asinsriti, katru organisma šūnu apgādā ar skābekļa molekulām. Taču, kā mēdz teikt, viens nav cīnītājs – bez vara klātbūtnes dzelzs nav nekas. Varš ir nepieciešams, lai dzelzs vispār uzsūktos organismā un tiktu izmantota sarkano asinsšūnu jaunradē. Tāpat vara klātbūtne ir svarīga, lai notiktu C vitamīna uzsūkšanās organismā.
Varu ne velti iekļauj telpu tīrīšanas līdzekļu sastāvā – tas iznīcina lielāko daļu slimības izraisošo mikroorganismu, tostarp pret antibiotikām rezistentas baktērijas. Antibakteriālo un pretiekaisuma īpašību dēļ varu bieži vien pievieno arī zobu pastām un mutes skalojamajiem līdzekļiem. Pietiekams vara daudzums organismā gādā par stipru imunitāti un aizsargā no iekaisumiem.
Varš arī iekļaujas kaulu struktūrā un ir būtisks to stiprībai. Šis mikroelements spēlē lielu lomu sirds un asinsvadu sistēmas veselībā, jo pietiekams tā daudzums kavē holesterīna izgulsnēšanos asinsvadu sieniņās un pat veicina tā noārdīšanos.
Varš ir būtisks, lai āda būtu tvirta un elastīga, jo tas piedalās elastīna un kolagēna sintēzē. Vara trūkums veicina ādas novecošanu. Varš ietilpst ādas pigmenta melanīna sastāvā, līdz ar to ir nepieciešams veselīgai sejas krāsai. Šis mikroelements spēlē nozīmīgu lomu arī matu veselībā.
Pieaugušam cilvēkam dienā nepieciešams uzņemt 1,5 līdz 3 miligramus vara.
Izteikts vara deficīts ir ļoti reti sastopams, tomēr zinātnieki lēš, ka aptuveni 20 procenti pasaules iedzīvotāju uzņem par maz šī mikroelementa. Ja uzturs ir sabalansēts un pilnvērtīgs, vara trūkumam organismā nevajadzētu būt.
Nepietiekams vara daudzums uzturā ir viens no iemesliem osteoporozes jeb kaulu trausluma attīstībai mūža otrajā pusē. Bērniem tas var aizkavēt augšanu un izraisīt kaulu attīstības traucējumus. Tā kā varš ir nepieciešams dzelzs vielmaiņai, šī mikroelementa trūkums var izraisīt anēmiju jeb mazasinību.
Vara trūkuma pazīmes
- novājināta imūnsistēma, bieža slimošana,
- matu izkrišana,
- garšas sajūtas pasliktināšanās, produkti, kas kādreiz garšojuši, sāk šķist bezgaršīgi,
- koordinācijas traucējumi,
- neregulārs pulss,
- apgrūtināta elpošana,
- sejas ādas elastības zudums, sašļukšana,
- pastāvīgs nogurums.
Pārdozēšanas simptomi
- slikta dūša,
- vemšana,
- vēdera un muskuļu sāpes.
Vara pārdozēšana gan ir ārkārtīgi reta parādība, jo vesels organisms lieko mikroelementa daudzumu izvada ar urīnu. Var rasties aknu kaišu, piemēram, cirozes, gadījumā, kā arī lielās devās lietojot varu saturošus preparātus.
Bagātīgākie vara avoti
- jūras zivis, austeres, kalmārs,
- liellopa, cūkas, jēra un putnu gaļa, kā arī nieres un aknas,
- zaļumi (īpaši spināti, skābenes un pētersīļi),
- rieksti (īpaši lazdu rieksti, Brazīlijas rieksti, valrieksti, pistācijas, pekanrieksti un mandeles)
- sēklas (īpaši ķirbju sēklas, linsēklas),
- žāvēti augļi (īpaši dateles, vīģes, aprikozes, rozīnes),
- ziedkāposti,
- visu veidu pupas, zirņi,
- piens,
- siers,
- sēnes,
- avokado,
- pilngraudu produkti,
- ogas (īpaši aronijas, ķirši).
.
Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem WebMd.com, Wholehealthmd.com un Healthaliciousness.com.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
