Marekam Birulim (16 gadu) atklāja 5. pakāpes vājdzirdību, kad viņš bija vien nepilnus trīs mēnešus vecs. Tā ir smagākā vājdzirdības pakāpe, ko dēvē arī par nedzirdību un kas liedz bērnam iespēju iemācīties runāt. Kad Mareka mamma uzzināja, ka tomēr ir iespēja, ka viņas mazais puisēns dzirdēs un runās, proti, kohleārais implants, viņa vienlaikus cerību un izmisuma pilna lūdza palīdzību, kam vien varēja iedomāties, lai savāktu operācijai nepieciešamos tolaik 12 300 latus, jo tad valsts šīs izmaksas vēl nesedza.
Šodien Mareks mācās parastajā skolā, aizraujas ar sporta dejām, nereti plūcot uzvaras laurus sacensībās, un visādi citādi dzīvo pilnvērtīgu dzīvi. Ja mazotnē mamma Marekam nebūtu izcīnījusi kohleāro implantu, tā visa viņa dzīvē, visticamāk, nebūtu. Par laimi, nu jau vairākus gadus gan kohleāro implantu, gan tā ievietošanu kā bērniem, tā pieaugušajiem apmaksā valsts, sniedzot iespēju dzirdēt ļoti daudziem, kam parastais dzirdes aparāts nav līdzējis.
Te jāpaskaidro, ka dzirdes aparāts var vien pastiprināt uztvertās skaņas, savukārt kohleārais implants ir zem ādas ievietojama protēze, kas aizvieto nefunkcionējošo auss gliemeža daļu, novadot elektriskos signālus tieši dzirdes nervam, tā sniedzot iespēju dzirdēt pat pilnīgi nedzirdīgam cilvēkam. Tādam dzirdes aparāts nelīdzēs, gluži tāpat kā neredzīgajam nelīdz brilles.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
