Izplatītākie alerģijas cēloņi – no daudziem varam izvairīties

Alerģijas pārsvarā ir gados jauniem cilvēkiem un bērniem, saka ģimenes ārsts Sadu, uzsverot, ka veciem cilvēkiem tās rodas ļoti reti. Ik dienu uz viņa pieņemšanu ierodas divi līdz trīs bērni, kas sastopas ar šo problēmu. Runājot par alerģiskām reakcijām, kas rodas no pārtikas, ārsts atsaucas uz pasaulē veiktiem pētījumiem, kuru galvenais secinājums ir nepieciešamība bērnus tūlīt pēc gada vecuma nelielās devās iepazīstināt ar maksimāli dažādiem pārtikas produktiem.

Zinātnieki, kas pētījuši bērnus vecumā no viena līdz sešiem gadiem sešu gadu periodā, ir secinājuši – jo agrāk ir bijusi lielāka pārtikas daudzveidība, jo vēlāk ir mazāka varbūtība, ka būs alerģija uz agrā bērnībā ēstiem produktiem, norāda Sadu.

Sadu novērojumi sakrīt arī ar Lielbritānijas zinātnieku pētījumu rezultātiem, ka būtiska loma ir gadalaikam, kurā bērns ir dzimis. Proti, pavasara un rudens bērniem ir lielāka varbūtība kļūt alerģiskiem pret ieelpotiem, gadalaikam raksturīgiem kairinātājiem gaisā, nekā vasarā un ziemā dzimušajiem.

Lai atšķirtu saaukstēšanos no alerģijas, kam galvenie simptomi ir identiski (klepus, šķaudīšana un iesnas), būtu jāizvērtē šādi faktori: vai pēdējās dienās ir bijis kontakts ar cilvēkiem, kas saslimuši ar kādu elpceļu infekciju, vai ir nedaudz paaugstināta temperatūra. Ģimenes ārsts norāda, ka, saslimstot un zinot, ka tā ir alerģija, būtu jādodas pie ģimenes ārsta, kas varēs izrakstīt tieši konkrētajam gadījumam atbilstošu pretalerģijas recepšu medikamentu.

Otra lielākā grupa, kas izraisa alerģiskas reakcijas, ir pārtika. Tā parasti rada "kasīšanos" kaklā, kas izpaužas kā klepošana. Ģimenes ārsta pacientu sūdzības liecina, ka pēdējā laikā daudziem gan bērniem, gan pieaugušajiem alerģiskas reakcijas radušās pēc lielveikalos nopērkamo Polijas ābolu ēšanas. Arī zemesrieksti, lazdurieksti un ķirbju sēklas nav tā pārtika, ko var lietot lielos daudzumos.

"Dažiem klepus sākas vien pēc dažu riekstu apēšanas, bet citiem no pārlieku liela apjoma lietošanas uzturā katru dienu," skaidro ģimenes ārsts.

"Dažkārt mani pacienti sūdzas pat par kokvilnas apģērbu nepanesamību, jo tie izraisa ādas niezi. Šādos gadījumos es iesaku pēc iespējas nēsāt baltus un gaišus apģērbus, jo to ražošanā krāsvielu, kas visbiežāk izraisa alerģiju, izmantošana ir samazināta līdz minimumam," atzīmē Sadu.

Izslēdzot pēc iespējas daudz un dažādus alerģijas cēloņus, bet, nespējot rast atbildi, kādēļ ģimenē bērniem ir nepārejošs klepus tieši mājās, ierodoties tur vizītē, ārstam nereti nākas konstatēt, ka īpaši jaunbūvēs vēl kādu laiku saglabājas krāsu aromāti vai kādi izdalījumi no tapetēm, kas var raisīt alerģisku reakciju. Nereti nākas arī konstatēt, ka ir pelējuma pazīmes, kas uz elpceļu slimībām jutīgiem pacientiem var raisīt regulāras problēmas.

Arī mājdzīvnieki – suņi, kaķi, putni, īpaši papagaiļi, – ir biežs alerģiju avots. Tomēr, jo mazāks bērns saskaras ar dzīvnieku spalvām, pie tām pierodot, jo lielāka iespējamība, ka dzīves laikā tam uz mājdzīvniekiem nebūs alerģiskas reakcijas.

Sākoties aktīvai saules sezonai, visai izplatīta kļūst saules alerģija, kas izpaužas kā plankumi uz ādas un nieze, visbiežāk skarot pieri, muguru un rokas. Šādos gadījumos būtu jālieto speciāla ziede, jo tabletes šādas reakcijas novērst nevar.

Ģimenes ārsts uzskata, ja cilvēki vairāk analizētu savas ikdienas gaitas – vidi, pārtiku, sadzīvē lietojamas lietas un paradumu maiņu, tad nereti paši varētu nonākt pie domas, kas ķermenim nepatīk.