Zobārstniecība Baltijā: vai pakalpojumu cenas kaimiņvalstīs atšķiras  (5)

Skaidrs, ka zobārstu pakalpojumu cenas, tāpat kā komunālie maksājumi un citas izmaksas, pieaug regulāri – Latvijā tas esot par aptuveni trīs līdz pieciem procentiem gadā, tāpat arī Lietuvā cenu pieaugums pēdējo divu gadu laikā, piemēram, zoba plombēšanai, bijis 4,2 procenti, liecina "Delfi" aptaujāto speciālistu novērojumi. To, vai un kā situācija zobārstniecībā Baltijas valstīs atšķiras, Delfi.lv sadarbībā ar kolēģiem no Delfi.ee un Delfi.lt jautāja nozarē strādājošajiem.

Latvijā ir 936 zobārstniecības klīniku, no kurām 880 ir privātas. Igaunijā privātprakšu skaits ir 464, bet valsts vai pašvaldības – 81, savukārt Lietuvā zobārstniecības pakalpojumu sniegšanas vietu ir krietni vairāk, proti, 2068 privātas un tikai 254 valsts vai pašvaldību zobārstniecības. Visās trīs Baltijas valstīs veiktās aptaujas liecina, ka iedzīvotāji uzskata zobārstu pakalpojumus par dārgiem.

Igaunijas lielākajās pilsētās ir pieejami zobārstniecības pakalpojumi valsts un pašvaldību medicīnas iestādēs, un tie esot visai pieprasīti, īpaši to cilvēku vidū, kas kādu iemeslu dēļ nevar atļauties vai nevēlas tērēt lielus līdzekļus zobu veselībai, jo tur sniegtie pakalpojumi ir lētāki nekā privātpraksēs. Turklāt Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds atzinis, ka nav nekādu pierādījumu, ka šī cenu starpība ietekmētu pakalpojuma kvalitāti vai valsts klīnikā tie būtu sliktāki. Tomēr arī Igaunijā zobārstniecības pakalpojumi pieaugušajiem visur ir par maksu, ja vien runa nav par dzīvību apdraudošiem stāvokļiem, kad nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība un to apmaksā valsts.

Arī Lietuvā cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem zobus labot privātā klīnikā esot ierasta prakse, savukārt cilvēki ar zemākiem ienākumiem izvēloties valsts medicīnas iestādes, jo privātā klīnikā zoba plombēšana izmaksājot vidēji 30 eiro, bet minimālā alga Lietuvā ir 350 eiro un tas iznākot pārāk dārgi.

Salīdzinot zobārstniecības pakalpojumu cenas visās trīs Baltijas valstīs, redzams, ka tās ir visai līdzīgas, bet tādus pamatpakalpojumus kā rentgens, zobu plombēšana un ekstrakcija Latvijā var atrast pat par nedaudz lētāku cenu nekā abās kaimiņvalstīs. Savukārt zobu higiēnu krietni lētāk veikt Igaunijā, bet zobu implanti un balināšana ir lētāki Lietuvā (skat. infografiku).

"Cenas Latvijā pēc krīzes ik gadu cēlušās par aptuveni 3–5 procentiem, jo arī apkures, elektrības un citas izmaksas pieaug. Tomēr pacienti ne vienmēr vēlas lētāko pakalpojumu. Līdzīgi kā visur citur, cilvēki arī zobārstniecībā meklē sev ekonomiski izdevīgāko. Ja runājam par cenām, tad, jā, atšķirība starp klīnikām ir liela. Tas ir atkarīgs no tā, vai klīnikai ir kredīts bankā, no vietas, kur tā atrodas, kādi ir komunālie maksājumi un citiem faktoriem. Uzskatu, ka Latvijā ikviens, ja labi pameklē, var atrast piemērotu pakalpojumu par pieņemamu cenu. Manuprāt, pakalpojumu kvalitāte privātajās un valsts klīnikās būtiski neatšķiras, savukārt serviss un attieksme pret pacientu, arī telpas un apstākļi var būt dažādi," situāciju Latvijā raksturo Zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis.

Pērn veiktā "DNB Latvijas barometrs" pētījuma rezultāti liecina par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības problēmām Latvijā, galvenokārt uzsverot medicīnisko pakalpojumu un medikamentu dārdzību, kā arī nepietiekamo finansējumu veselības aprūpei. Īpaša problēma, ko zobārsti Latvijā jau vairākus gadus uzsver, ir valsts apmaksātie pakalpojumi bērniem, jo samaksa par tiem ir par mazu un nesedz faktiskos izdevumus.

Šogad bērnu zobārstniecībai Latvijā paredzēti vairāk nekā 8,14 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas sniegtā informācija. Tomēr vēl joprojām rindas pie zobārsta ir ļoti garas un bērniem bezmaksas pakalpojumi jāgaida pat vairāki mēneši, tāpēc tie vecāki, kas var atļauties, izvēlas savas atvases vest pie zobārsta par maksu.

"Finansējums bērnu zobārstniecībai ir ļoti zems un nav pietiekams. Protams, pakalpojumi bērniem nav sliktāki kā pieaugušajiem, bet, ja turpināsim ar šādu pašu finansējumu, ir konceptuāli jānolemj, ka 2017. gadā ārstēto pacientu skaitam jābūt mazākam, jo šīs summas nesegs izdevumus," saka Paeglītis, stāstot, ka asociācija ir iesniegusi savu finansējuma priekšlikumu bērnu zobārstniecībā un tas pašlaik tiekot apspriest atbildīgajās institūcijās.

Salīdzinājumam jāsaka, ka arī Lietuvā valsts klīnikās līdz 18 gadu vecumam bērniem zobārsta pakalpojumi ir bez maksas. Tomēr trīs bērnu māte Ieva, kas dzīvo Viļņā, stāsta, ka iepriekš vedusi bērnus uz klīniku, kur var saņemt valsts apmaksāto pakalpojumu, bet, tā kā gaidīšanas rindas bijušas ļoti garas un arī kvalitāte klibojusi, viņa tagad tomēr izvēloties iet uz privāto klīniku. Tur par bērnu zobārstniecības pakalpojumiem jāmaksā tikpat, cik par pieaugušo.

Savukārt Igaunijā bezmaksas zobārsta pakalpojumi bērniem pieejami līdz pat 19 gadu vecumam, bet par ārsta vizīti var būt jāmaksā nodeva 5 eiro apmērā. Kā liecina Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda veikts pētījums, tad 97 % pacientu vecumā no 15 – 19 gadiem ar saņemtajiem zobārstu pakalpojumiem pērn bijuši apmierināti. Šos pakalpojumus varot saņemt kā valsts, tā privātajās klīnikās. Tomēr arī Igaunijas Zobārstu asociācijas viceprezidente Pireta Vali (Piret Väli) stāsta, ka darbs ar bērniem ir laikietilpīgāks nekā ar pieaugušajiem un izmaksas ir lielākas, tāpēc nereti privātās klīnikas žēlojoties, ka valsts piešķirtais finansējums ir par zemu. Viņasprāt, šis ir galvenais iemesls, kāpēc vairākas klīnikas Igaunijā atteikušās sniegt bezmaksas pakalpojumus bērniem. Tomēr esot arī daudz privātklīniku, kas labprāt piedaloties konkursā par valsts finansējumu bērnu zobārstniecībā.

Ja vietējā situācija zobārstniecībā Baltijas valstīs īpaši neatšķiras, tad medicīnas tūrisma ziņā gan. Proti, Igaunija, kas vēsturiski saistīta ar Somiju, ir visai populāra vieta, kurp kaimiņi pāri jūrai dodas labot zobus. Tieši somi ir biežākie medicīnas tūristi Igaunijā, kas atpūtas braucienu uz Tallinu vai kādu citu lielo pilsētu labprāt apvieno ar lietderīgo un izmanto iespēju lētāk saņemt pakalpojumus, par ko viņu valstī ir jāapmaksā pašiem. Piemērs esot zobu implanti, ko somu valsts veselības apdrošināšana nesedz, tādēļ tos ielikt ekonomiski izdevīgāk ir Igaunijā. Tomēr somu klientu ierašanās īpaši neietekmējot zobārstniecības pakalpojumu cenas Igaunijā, uzskata Pireta Vali, piebilstot, ka viņu skaits salīdzinājumā ar vietējiem pacientiem tomēr esot neliels.

Savukārt Latvijā un Lietuvā biežāki medicīnas tūristi ir Skandināvijas valstu, īpaši Norvēģijas pacienti, kas izvēlas Baltiju zemāko izmaksu un labās kvalitātes dēļ. Tāpat Latvijā zobus labot ierodas pacienti no Krievijas, jo ārstiem parasti nav valodas barjeru un pakalpojumi ir pieejami.

Savukārt Lietuvā esot arī vācu pacienti, kas izvēloties zobārstniecības pakalpojumus saņemt tur. "Pie mums brauc arvien vairāk skandināvu, īpaši no Norvēģijas. Ja salīdzinām izmaksas zobārstniecībā, daudzi pakalpojumi Lietuvā ir pat 12 reizes lētāki nekā Norvēģijā. Privātklīnikās nav daudz krievu klientu, jo Krievijā ir laba infrastruktūra, kvalitāte un cenas zobārstniecībā. Tomēr pie mums brauc arī pacienti no Baltkrievijas – nevis cenas, bet kvalitātes dēļ," stāsta Lietuvas medicīnas tūrisma klastera vadītājs Gražvidas Morkuss (Gražvydas Morkus). Tomēr viņš arī atzīst, ka medicīnas tūristi neveidojot vairāk par trim procentiem no kopējā klientu skaita, tādēļ šis pieprasījums pakalpojumu cenu būtiski neietekmējot.

Protams, īpaši vasaras sezonā jau tradicionāli gan Latvijā, gan Lietuvā liels skaits zobārstniecību klīniku pacientu ir arī ārzemēs strādājošie emigranti, kas labprāt apvieno atpūtu mājās ar veselības pārbaudēm un uzlabošanu.