Foto: AP/Scanpix
Arī tu noteikti daudzkārt esi dzirdējis apgalvojumu, ka cilvēks liek lietā tikai 10 procentus galvas smadzeņu. To parasti citē, lai uzsvērtu, ka ikviens no mums ir spējīgs uz daudz ko vairāk, jo mūsu smadzenēs slēpjas neaptverams potenciāls.

Balstoties uz šo apgalvojumu, bieži izskan pieņēmumi, ka, piespiežot strādāt kaut nedaudz vairāk pelēko šūniņu, mēs varam attīstīt ārkārtīgi asu prātu vai pat gaišredzību, spēju lasīt domas, telekinēzi jeb priekšmetu pārvietošanu ar domu palīdzību. Tomēr apgalvojums par 10 procentiem, lai arī ārkārtīgi populārs, ir vien mīts, vēstī portāls Verywell.com.

Patiesībā cilvēks izmanto 100 procentus savu smadzeņu. Kā gan citādi izskaidrot to, ka pat neliels insulta, traumas vai cita iemesla izraisīts smadzeņu bojājums vienmēr atstāj kaut kādas sekas? Arī gadījumos, kad bojā gājis vien neliels laukumiņš šūnu, sekas bieži ir dramatiskas, piemēram, cilvēks daļēji zaudē kustību spējas, nespēj vairs runāt vai cieš viņa intelektuālās spējas. Viss atkarīgs no bojājuma skartā smadzeņu reģiona. Ja mēs tiešām izmantotu tikai 10 procentus savu smadzeņu, to bojājumi salīdzinoši reti atstātu kādas sekas – vien tad, ja ietrāpītu tieši nelielajā apgabalā, kas veido desmitdaļu no smadzenēm.

Zinātnieki, izmantojot modernās tehnoloģijas, izpētījuši, ka pilnīgi visi smadzeņu reģioni izrāda kādu aktivitāti pat tad, kad mēs guļam.

Patiesībā cilvēks izmanto 100 procentus savu smadzeņu. Kā gan citādi izskaidrot to, ka pat neliels insulta, traumas vai cita iemesla izraisīts smadzeņu bojājums vienmēr atstāj kaut kādas sekas?
Bet, kā gan šis mīts radies? Uzskata, ka tā izcelsme meklējama 20. gadsimta sākumā, kad amerikāņu psihologs un filozofs Viljams Džeimss (William James) savā grāmatā "The Energies of Men" (no angļu val. "Vīriešu enerģijas", izdota 1908. gadā) rakstīja: "Mēs izmantojam tikai nelielu daļu savu mentālo un psihisko resursu." Šķiet, šis citāts, nodots no mutes mutē, gluži kā spēlējot klusos telefonus, ir transformējies par mītu, ka izmantojam tikai nelielu daļu smadzeņu.

Ja domājam loģiski – kādēļ gan smadzenes evolūcijas ceļā būtu attīstījušās arvien lielākas, ja mēs izmantotu tikai daļu no tām? Daba nav muļķe – lieku smagumu līdzi nēsāt neliks! Itin visam cilvēka ķermenī ir savas funkcijas.

Šim mītam iesakņoties palīdzējušas daudzās fantastikas filmas, kur cilvēki, kas kaut kādā veidā spējuši "ieslēgt" atlikušos 90 procentus smadzeņu, iemantojuši superspējas vai paveikuši neiedomājamus varoņdarbus. Ļoti daudzi joprojām nepatieso apgalvojumu par neizmantotiem 90 procentiem smadzeņu izmanto publiskās runās, jāsaka gan, vislabāko nodomu vadīti – lai motivētu cilvēkus izmantot un attīstīt savu potenciālu. Arī daudzi ražotāji palīdzējuši nostiptināt šo mītu, izmantojot to savā labā, proti, apgalvojot, ka viņu radītie produkti palīdzēs pamodināt snaudošo smadzeņu potenciālu.

Lai arī par snaudošiem 90 procentiem smadzeņu, kas tā vien gaida, lai tās atmodinātu, nav taisnība, tas, ka smadzenēs slēpjas milzīgs potenciāls, gan ir fakts. Ne gluži spēja lasīt citu cilvēku domas vai ar skatienu pārvietot priekšmetus, taču savu prātu mēs varam attīstīt visa mūža garumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!