Kad mazā vajadzība trenkā uz tualeti jeb Kā uzveikt urīnceļu infekciju  (1)

Urīnceļi ir organisma drenāžas sistēma atkritumu un liekā ūdens izvadīšanai. Urīnceļi ietver divas nieres, divus urīnvadus, urīnpūsli un urīnizvadkanālu. Nieres ir pupas formas pāra orgāni dūres lielumā, kas atrodas zem ribām, pa vienai katrā pusē no mugurkaula, skaidro nefrologs.

Ik minūti pieauguša cilvēka nieres izfiltrē 70 līdz 90 mililitrus asiņu, izvadot toksiskus atkritumus un lieko ūdeni ar urīnu. Cilvēks dienā izvada no viena līdz diviem litriem urīna.

Urīns aiztek prom no nierēm pa divām šaurām caurulītēm jeb urīnvadiem un nonāk urīnpūslī. Savukārt tas iztukšojas pa caurulīti urīnpūšļa apakšdaļā, ko sauc par urīnizvadkanālu. Kad urīnpūslis ir pilns, par sfinkteru sauktais slēdzējmuskulis atslābinās un ļauj urīnam iztecēt. Urīnizvadkanāla atvere vīriešiem atrodas dzimumlocekļa galā, bet sievietēm tā ir novietota maksts priekšā.

Urīna sistēma ir dabas izveidota tā, lai mazinātu smagu infekciju risku nierēm. Tas ir panākts, novēršot urīna atplūdi uz augšu no urīnpūšļa, proti, nierēs. Tāpēc vairums urīnceļu infekciju aprobežojas ar urīnpūsli un, lai gan tās izraisa dažādus traucējošus simptomus, šādas lokālas infekcijas parasti nav nopietnas vai dzīvībai bīstamas.

Vesela cilvēka urīns parasti ir sterils, kas nozīmē, ka tajā nav baktēriju, sēnīšu vai vīrusu. Lai inficētu urīnceļus, mikroorganismam ir jānonāk tajā caur urīnizvadkanālu vai no asinsrites, kas notiek daudz retāk.

Sievietes ir īpaši uzņēmīgas pret urīnceļu infekcijām anatomisku iemeslu dēļ. Viens no faktoriem ir tas, ka sievietes urīnizvadkanāls ir īsāks, kas ļauj baktērijām ātrāk iekļūt urīnpūslī. Sievietes urīnizvadkanāla atvere arī novietota tuvu tūplim un makstij. Urīnceļu infekcijas vīriešiem nerodas tik bieži kā sievietēm, bet var būt nopietnākas.

Visizplatītākie urīnceļu infekciju izraisītāji ir baktērijas, kas ir sastopamas katra cilvēka gremošanas traktā. Sievietēm tās bieži ir zarnu nūjiņas, ko oficiāli sauc par Escherichia coli (E. coli) un kas parasti nonāk urīnceļos no anālās atveres.

Tādi mikroorganismi kā mikoplazmas un hlamīdijas var izraisīt uretrītu (urīnizvadkanāla gļotādas iekaisums) gan vīriešiem, gan sievietēm. Šie mikroorganismi ir seksuāli transmisīvi, un ja tiek konstatēta šāda infekcija, abiem partneriem nepieciešama ārstēšana, lai novērstu atkārtotu inficēšanos.

Parasti baktērijas, kas ienāk urīnceļos, tiek strauji izvadītas no organisma, pirms rada simptomus. Tomēr dažreiz tās pārvar organisma dabiskās aizsargspējas un izraisa infekciju.

Ja baktērijas masīvi savairojas asinsritē un izplatās visā organismā, var izveidoties ļoti smags stāvoklis, ko sauc par sepsi jeb vispārēju organisma saindēšanos.

Ne vienmēr ir visas uzskaitītās sūdzības, bet var būt arī drebuļi, drudzis, sāpes vēderā, sānos vai mugurā.

… esi sieviete, it īpaši seksuāli aktīva, jo urīnizvadkanāls ir tikai četrus centimetrus garš un baktērijām jāmēro tikai šo īso distanci, lai iekļūtu urīnpūslī;
… tev ievietots urīnceļu katetrs, jo tas ir svešķermenis, kas rada papildu kairinājumu un iekaisumu;
… tev ir cukura diabēts, jo tā ietekmē ir lielāka uzņēmība pret infekcijām;
… esi vīrietis un tev ir problēmas ar priekšdziedzeri jeb prostatu, jo var būt nepilnīga urīnpūšļa iztukšošanās;
... esi bērns, jo īpaši, ja ir iedzimtas urīnceļu anomālijas.

Bērnam ar urīnceļu infekciju ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo tā var liecināt par nopietnāku stāvokli. Nereti iemesls izrādās vezikoureterāls atvilnis jeb reflukss (VUR). Tas nozīmē nepareizu urīnpūšļa vārstu darbību, kas ļauj urīnam plūst atpakaļ pa urīnvadiem līdz pat nierēm, izraisot nieru infekciju un veidojot rētas nieru audos.

Ja ir aizdomas par urīnceļu infekciju, jāvēršas pie ārsta. Agrīna ārstēšana var novērst infekcijas izplatīšanos uz nierēm (pielonefrītu), kas ir daudz nopietnāka slimība. Tiks veikta urīna analīze un urīna uzsējums, lai precizētu, kāda baktērija aug un pret kādām antibiotikām tā ir jutīga.
Lielāka daļa ātri un labi reaģē uz pareizi izvēlētām antibiotikām. Īpaši labi, ja baktērijas ir jutīgas pret nitrofurānu atvasinājumiem (piemēram, šķīstošais furagīns), ko parasti labi panes un kas ir maztoksiski. Pret tiem arī neveidojas baktēriju rezistence (noturība pret antibiotikām), līdz ar to preparātus var lietot atkārtoti.

Tautā klejo populārs viedoklis, ka dzērveņu sula var novērst vai pat izārstēt urīnceļu infekciju. Jā, dzērvenes tiešām satur vielu, kas var novērst zarnu nūjiņas pielipšanu pie urīnceļu sienām, bet tās koncentrācija sulā ir niecīga un klīniskajos pētījumos pozitīvs efekts no sulas netika pierādīts. Turklāt jāatceras, ka lielākā daļa cilvēku nevar lietot dzērveņu sulu ilgstoši un tā negatīvi iespaido dažu antibiotiku darbību. Iespējams, ka dzērveņu koncentrāta tabletēm efekts ir lielāks.