Nepelnīti pelto pārtikas produktu tops  (3)

Rutks.lv apkopoja sešus pārtikas produktus, ko daudzi joprojām uzskata par piederīgiem ēdamlietu melnajam sarakstam, lai gan tie jau sen atguvuši (vai tā īsti nekad nav zaudējuši) savu labo slavu kā veselīga uztura sastāvdaļa.

Agrāk visi ēda kartupeļus teju katru dienu, taču vienā brīdī, bezogļhidrātu diētu un dažādu citu sabiedrībā uzvirmojušu vēsmu ietekmē, tie pēkšņi tika pasludināti par slaidas figūras ienaidnieku numur viens, kurā turklāt nav absolūti nekā vērtīga, vien "plika" ciete. Viss labais – mikroelementi un citas vērtīgas vielas – esot miziņā, kura jāgriež nost, jo tā, savukārt, ir ķimikālijām pārpilna.

Tomēr kartupeļi nav tik slikti, kā tos mālē. Kartupeļos kā tādos ir stipri mazāk kaloriju, nekā rīsos, griķos, makaronos un citos graudaugu produktos, ko nereti izvēlas par piedevu maltītei. Lai tie neskādētu slaidajai līnijai, liela nozīme gan ir veidam, kā tie tiek pagatavoti. Kaloriju ziņā ir ļoti liela atšķirība starp kartupeli, kas ir vārīts, un kartupeli, kas ir cepts vai fritēts bagātīgā eļļas daudzumā.

Kartupeļi ir labs B6, B3 un C vitamīna, šķiedrvielu, kālija, vara, fosfora un citu minerālvielu avots, it īpaši, ja tos ēd ar visu mizu (tas gan neattiecas uz pērnā gada kartupeļiem, kas jau sačervelējušies). Arī bez miziņas kartupelis gluži nevērtīgs nav, kur nu vēl kaitīgs. Ja baidies, ka kartupeļu miziņā ir kādas ķimikālijas, dod priekšroku no zināma saimnieka iegādātiem vai bioloģiski audzētiem.

Ēdot kartupeļus veselīgi pagatavotus un mērenā daudzumā, kā arī piekopjot aktīvu dzīvesveidu, produktam nav nekādas vainas.

Uztura speciālistes Evas Katajas viedokli par kartupeļiem lasi šeit.

Joprojām daudzi maksimāli izvairās no olu iekļaušanas ēdienkartē, vien retu reizi atļaujoties notiesāt kādu oliņu, jo uzskata, ka tajās ir teju viens vienīgs holesterīns un nekāda labuma. Taču jau pirms laba laika atklāts, ka olu kaitīgums ir krietni vien pārspīlēts un cilvēks, bēdu nezinot, droši var ēst vienu divas olas kaut katru dienu.

Jā, olās ir holesterīns, taču tajās krietni vairāk ir citu – organismam noderīgu – vielu, piemēram, lecitīns, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs un labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Šīs labās vielas ar uzviju nosedzot olās esošā tā dēvētā sliktā holesterīna ietekmi.

Diezgan liela nozīme gan ir tam, ko vistiņa ēdusi. Ja barojusies ar maksimāli dabisku ēdamo, kā zālīti un dažādām sēkliņām, tad viņas izdētā olā ir daudz vairāk omega 3 taukskābju jeb labo tauku, kas pazemina sliktā holesterīna līmeni asinīs un stiprina sirds un asinsvadu veselību. Jo vairāk omega 3 taukskābju olā, jo mazāk tajā slikto tauku un jo oliņa – veselīgāka. Daudzi olu ražotāji vistu barībai jauc klāt linsēklas – arī tas ir veids, kā paaugstināt omega 3 taukskābju daudzumu olās.

Vērtīgākas ir īstu lauku vistiņu olas, taču arī rūpnieciski ražotās nav zemē metamas, jo satur daudz citu vērtīgu vielu – dzelzs, D vitamīna, cinka, luteīna, zeaksatīna un holīna (B4 vitamīns).

Oliņa pati par sevi arī nav nemaz tik bagāta kalorijām, ja vien uz katra tās kumosa neuzspiež majonēzes cepurīti. Tomēr ar olām, tāpat kā ar jebkuru produktu, pat visveselīgāko pasaulē, nevajag pārspīlēt. Kas par daudz, tas par skādi – tas attiecas uz itin visiem produktiem.

Gastroenteroloģijas profesora Anatolija Danilāna viedokli par olām lasi šeit.

Profesora Danilāna un dietologa Anda Brēmaņa viedokli par to, cik olas dienā drīkst apēst, lasi šeit.

Lai gan bieži ķengāts kā teju visneveselīgākā uzkoda, ar popkornu viss nav tik vienkārši – tā tas var būt gan ļoti veselīga, gan ļoti neveselīga uzkoda, viss atkarīgs no tā pagatavošanas veida. Bez taukvielām gatavots, "pliks" popkorns ir diētisks un satur daudz vērtīgu vielu, kā B grupas vitamīnus (B1, B2, B3 un B6), šķiedrvielas, mangānu, magniju, fosforu un cinku – tātad ļoti veselīga uzkoda! Viss mainās par 180 grādiem, kad tam pievieno taukvielas un dažādas piedevas.

Popkorns pats par sevi, proti, bez piedevām, satur mazāk kaloriju un tauku nekā čipsi. Diemžēl visbiežāk popkorns tiek cepts eļļā. Šādi kaloriju skaits tajā… gandrīz pieckāršojas. Ja kārtīga sauja karstā gaisā gatavota popkorna (bez piedevām) satur vidēji 30 kilokaloriju un 0,03 gramus tauku, tad eļļā cepta popkorna saujā var būt pat 130 kilokaloriju un 8,2 grami tauku. Turklāt parasti jau mēs neapēdam tikai sauju popkorna.

Kino un citās sabiedriskās vietās nopērkamais popkorns parasti ir diezgan tālu no veselīgas uzkodas. Tā pagatavošanai bieži tiek izmantotas lētākās eļļas, piemēram, palmu eļļa, kas satur daudz piesātināto tauku, kuras nenāk par labu sirds un asinsvadu veselībai. Parasti ir pievienots arī pārāk daudz sāls vai cukura, tāpat garšas pastiprinātāji, konservanti, krāsvielas un citas neveselīgas vielas.

Nav arī ieteicams iegādāties veikalos nopērkamo ātri pagatavojamo popkornu – kukurūzas graudus speciālajos papīra maisiņos, kas paredzēti ievietošanai mikroviļņu krāsnī. Tajos parasti ir daudz sāls, taukvielu un kaitīgu pārtikas piedevu.

Ja vēlies našķoties ar popkornu, vislabākā un veselīgākā izvēle – pašgatavots popkorns. Vislabāk iegādāties speciālu popkorna gatavošanas ierīci, kur nav jāizmanto ne pilīte eļļas un gatavošana notiek vien ar karstu gaisu. Nevajag arī bērt klāt pārmērīgi daudz sāls vai cukura. Garšas uzlabošanai var izmantot piparus, sausos garšaugu maisījumus vai kurkumu. Ja vēlies pagatavot saldo popkornu – pievieno kanēli.

Uztura speciālistes Gitas Ignaces viedokli par popkornu lasi šeit.

Arī kafija gadiem ilgi tika pelta, pat turēta aizdomās par spēju izraisīt dažādas gremošanas trakta vainas. Jaunākie pētījumi liecina, ka kafija uzskatāma par labu, veselību stiprinošu dzērienu.

Zinātniekiem vairākus gadu desmitus novērojot, kā dzīvo un ar kādām slimībām slimo liela grupa kafijas cienītāju, kas ikdienu iztukšo trīs vai četras tasītes aromātiskā dzēriena, un tikpat liela grupa kafijas smādētāju, atklājies, ka tie, kas lieto kafiju, septiņas reizes retāk slimojuši ar aknu vēzi. Arī zarnu vēzis, kā arī sirds un asinsvadu slimības kafijas dzērājus skāris retāk. Turklāt, lai cik dīvaini tas nešķistu, arī asinsspiediens kafijas dzērājiem bijis tuvāks normai.

Ja vien ar kafijas dzeršanu nepārspīlē, kofeīns uz organismu iedarbojas labvēlīgi – stimulē to darboties, uzmundrina, mazina miegainību, spēcina sirdsdarbību un muskulatūras tonusu.

Bezkofeīna kafijai gan vairāk ir garšas nozīme, tai kofeīna trūkuma dēļ nepiemīt minētās pozitīvās īpašības.

Gastroenteroloģijas profesora Anatolija Danilāna viedokli par kafiju lasi šeit.

Savukārt šeit atradīsi arī dietologa Anda Brēmaņa viedokli par kafiju.

Jau ar garu, sirmu bārdu, bet viens no mazāk zināmiem medicīnas atklājumiem – pipari un asi ēdieni dziedē kuņģa, zarnu trakta un barības vada gļotādu. Nāk par labu gan gļotādas iekaisuma, gan čūlas gadījumā.

Daudzi, šādu apgalvojumu dzirdot, joprojām neticīgi rausta plecus, sak, kā var ugunsgrēku dzēst ar uguni?! Jo, piemēram, barības vada iekaisums izraisa nepatīkamu svilināšanu, un arī pipari taču svilina muti.

Lieta tāda, ka piparos ir viela, kas nosaukta par kapsaicīnu – tā kairina zarnu trakta gļotādas nervus un liek tiem izdalīt dziedinošas vielas Viens nerva gals atrodas zarnu gļotādā, bet otrs – muguras smadzenēs. Kad kapsaicīns kairina gļotādā esošo nerva galu, tad impulss dažās sekundes simtdaļās sasniedz muguras smadzenes un tālāk – jau pa citu nervu – nonāk galvas smadzeņu garozā. Tikai tad cilvēks sajūt svilināšanu. Taču impulss aiziet ne vien galvas smadzeņu virzienā, bet arī atgriežas zarnu gļotādā, kā rezultātā no nerva galiem sāk pilēt dziedinošas vielas, kas iesūcas gļotādā, veicinot dzīšanas procesus. Līdz ar to pipari ne vien svilina, bet arī ārstē. Jo asāki, jo labāk.

Gastroenteroloģijas profesora Anatolija Danilāna viedokli par asiem ēdieniem lasi šeit.

Pirms kāda laika par modes kliedzienu kļuva bezglutēna diēta. Daudzi, nemaz neiedziļinoties, kas īsti ir glutēns, bezglutēna produktus uzskatīja par īpaši veselīgiem un sāka apzināti izvairīties no glutēna savā ēdienkartē, kaut arī viņiem nekādas medicīniskas indikācijas nelika to darīt.

Glutēns ir graudos (kviešos, rudzos un miežos) un graudaugu produktos atrodama olbaltumviela, ko nepanes celiakijas slimnieki. Viņiem, uzņemot glutēnu, cieš tievās zarnas bārkstiņas un tiek traucēta uzturvielu uzsūkšanās organismā. Taču tiem, kuri nesirgst ar celiakiju, glutēns nav kaitīgs, bet gan nāk tikai par labu.

Ja bezglutēna produktus lieto vesels cilvēks, tas var veicināt svara pieaugumu, jo šie it kā veselīgie produkti bieži vien satur daudz kaloriju, tauku, sāls un cukura, vēstī WebMd.com. Tāpat tiem, kas, ievērojot bezglutēna diētu, izvairās no graudaugu produktiem, nereti konstatē B grupas vitamīnu, magnija, kalcija, dzelzs un cinka trūkumu