Latvijas zinātniekiem izdevies izskaitļot ideālo materiālu sirds vārstuļa protēzes izgatavošanai, turklāt tādu, kas nenolietotos – šis jaunais un unikālais materiāls pamazām apaugtu ar cilvēka organisma šūnām, kuras ar laiku pilnībā pārņemtu mākslīgo protēzi. Šāds rezultāts panākts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) paspārnē veiktā pētījumā, informēja RSU pārstāvis Edijs Šauers.
"Esam izpētījuši, ka vispiemērotākais būtu kombinēts sintētisks nanošķiedru materiāls, kas atbilst dabiska sirds vārstuļa mehāniskajām īpašībām. Tas ir pietiekami blīvs, lai izturētu pastāvīgo spiedienu, ko sirdī rada asinsrite, taču tas ir arī gana porains, lai tajā varētu iemājot cilvēka šūnas. Šīs šūnas pakāpeniski no jauna izveidotu cilvēka sirds vārstulim raksturīgo ļoti izturīgo dabīgo šķiedru tīklojumu, kas ar laiku pārņemtu sintētiskā materiāla funkcijas, tam pakāpeniski sadaloties," stāsta RSU Biomehānikas laboratorijas vadošais pētnieks, sirds ķirurgs Mārtiņš Kalējs.
"Tādējādi, par šablonu izmantojot sintētisko nanošķiedru karkasu, būtu radies pilnībā jauns sirds vārstulis. Šā brīža izaicinājums ir saražot šo kombinēto materiālu, lai turpinātu pētījumus materiāla izmantošanā. Pēc pāris nesekmīgiem mēģinājumiem to izveidot ārvalstīs, esam nolēmuši šo kombinēto materiālu sadarbībā ar vietējiem fiziķiem radīt Latvijā. Ražošanas process nav no vieglajiem – materiāls jāauž elektriskajā laukā no ārkārtīgi smalkiem pavedieniem, kuru diametrs mērāms nanometros."
Šobrīd daudzviet pasaulē turpinās ideālas sirds vārstuļu protēzes meklējumi. Starp zinātniekiem pastāv gan sadarbība, gan sāncensība. "Eiropā ir pat veseli institūti ar milzīgiem budžetiem, kuri dara to pašu, ko mēs. Resursus, kas ir mūsu rīcībā, nevar pat salīdzināt," par konkurenci zinātnē stāsta RSU asociētais profesors, sirds ķirurgs Pēteris Stradiņš.
"Taču mūsu priekšrocība ir spēcīgās biomehānikas pētījumu tradīcijas RSU, kas gadu desmitiem ilgi ir bijušas ļoti augstā līmenī. Pirms Mārtiņa Kalēja to esmu darījis es un pirms manis daudzi citi. Šiem pētījumiem ir pēctecība. Ir uzkrāta liela pieredze, apjomīgi dati. Sākotnējie pētījumi tika vērsti uz sirds struktūru mehānisko īpašību izzināšanu, kā arī dažādu faktoru, piemēram, vecuma, dzimuma, dažādu slimību, ietekmi uz tām. Tagad mēs esam jau nākamajā pakāpē un meklējam jaunus nano un bioloģiskos materiālus, kas pie dažādām slimībām varētu aizstāt dažādus sirds asinsvadu struktūrelementus. Pasaules zinātnes kontekstā nebūt neizskatāmies slikti, un veiksmes gadījumā varam būt pirmie, kuriem izdosies patentēt šādu jaunu unikālu protēzi. Tas, protams atkarīgs no tā, kā sekmēsies ar nākamajām pētījuma fāzēm."
Kā vienu no Latvijas zinātnes attīstību kavējošajiem faktoriem abi pētnieki min zemo valsts bāzes finansējumu. Lai veiktu nozīmīgus darbus, nepietiek ar atsevišķiem spožiem prātiem pētījuma vadībā. Ir nepieciešams arī pieredzējis un noturīgs tehniskais personāls, kas dara ikdienas darbu, taču pastāvīgi uzturēt šādas spēcīgas komandas vien ar periodiskiem finansējuma grantiem nav iespējams.
"Mums šobrīd ir vairāki spēcīgi pētījumu virzieni. Ieviešam inovatīvas metodes kardioloģijā, veicam pacientu apsekošanu ilgtermiņā, apkopojam un analizējam datus, salīdzinām dažādas metodes, pētām pacientu dzīves kvalitāti pēc sirds operācijām. Piemēram, transkatetru operācijās, kas ir viena no inovatīvākajām metodēm sirds operāciju veikšanā, esam līderi kaimiņvalstu vidū. Paralēli turpinām arī pamata pētījumus par dažādām sirds patoloģijām, jo inovatīvi risinājumi kardioloģijā var rasties tikai tad, ja niansēs pārzinām to, kas notiek cilvēka organismā."
Vienlaikus tiek domāts arī par kardioloģijas ilgtspēju Latvijā, pētījumos maksimāli iesaistot RSU studentus, kurus interesē šī joma. Studentu izstrādātie darbi tiek virzīti tā, lai tie nebūtu tikai formāli. Ne viens vien studenta darbs turpinās kā plašāks pētījums, seko arī publikācijas, un tās tiek ievērotas starptautiskā līmenī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
