Veselu smēķētāju nav. Ārste atklāj sešas skarbas patiesības  (16)

Kaut gan astma biežāk attīstās pirms 20 gadu vecuma sasniegšanas, pastāv iespēja ar to saslimt arī pusmūžā, īpaši, ja esi pīpmanis. Interesanti, ka lielākajai daļai pieaugušo, kam pēc 50 gadu vecuma tiek diagnosticēta astma, pagātnē ir bijusi saskarsme ar smēķēšanu. Tātad, lai mazinātu iespējamo astmas risku, no cigaretēm labāk turēties pa gabalu.

Bieži astmu uztver tikai kā ģenētiski mantotu slimību, no kuras nevar izvairīties. Lielā mērā tā ir taisnība, taču cilvēka spēkos ir ietekmēt to, cik smagi viņš slimos. Veselīgs uzturs, svaigs gaiss un fiziskās aktivitātes var nodrošināt to, ka astma ir viegli kontrolējama – zāles jālieto periodiski, nav elpas trūkuma lēkmju un nepatīkamu sajūtu ikdienā.

Savukārt smēķēšana astmas norisi saasina, jo cigarešu dūmos esošās toksiskās gāzes un indīgās daļiņas pastāvīgi kairina plaušas, uzturot iekaisumu un graujot plaušu struktūru. Astmas medikamenti, ko lieto cilvēki, kas smēķē, bieži ir neefektīvi, līdz ar to nav izslēgtas smagas elpas trūkuma lēkmes un smakšana, kas prasa ārstēšanos slimnīcā.

Sabiedrībā valda mīts, ka astma ir tad, ja ir milzīgs elpas trūkums un smakšana. Taču patiesībā no kopējā astmas slimnieku skaita tikai 10 procenti slimo smagi. Pārējiem astma norit viegli un vidēji – ar klepu, nelielu aizdusu fizisko aktivitāšu laikā. Vieglos gadījumos simptomi var traucēt vien pāris reižu gadā vai vēl retāk. Līdz ar to daudzi pīpmaņi nenojauš, ka viņu klepošana nav nevainīgs smēķētāju klepus, bet gan neatklāta astma.

Turpināt smēķēt un nemeklēt ārsta palīdzību šādas klepošanas gadījumā ir ļoti bīstami. Ilgtermiņā cigarešu dūmi var neatgriezeniski bojāt elpceļus un kādā brīdī plaušu funkcijai arvien pasliktinoties, var piemeklēt smaga astmas lēkme ar smakšanu, kas var radīt pat draudus dzīvībai.

Aptuveni piekto daļu jeb 20 procentus no visiem bērnu astmas gadījumiem varētu būt izraisījusi vecāku smēķēšana. Bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā smēķē, biežāk tiek novērotas plaušu problēmas, bet iespēja saslimt ar astmu šādiem mazuļiem ir pat desmit reižu lielāka. Savukārt jauniešiem, kuri uzsāk smēķēt pusaudža vecumā, risks saslimt ar astmu divkāršojas.

Daudzi smēķētāji nezina, ka astma nebūt nav vienīgā slimība, kas grauj pīpmaņu veselību. Turpinot smēķēt, pēc 40 gadu vecuma astmai bieži pievienojas vēl smagāka kaite – hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS, kas bojā elpošanas ceļus un plaušu audus. HOPS nav tikai ilgstošs klepus ar krēpām jeb hronisks bronhīts, bet arī elpceļu sašaurināšanās un plaušu audu sabrukums, kas noved pie ļoti smaga pastāvīga elpas trūkuma.

Atmetot smēķēšanu, slimnieka pašsajūta uzlabojas diezgan strauji un dzīves kvalitāte jau īsā laikā būtiski mainās. Atjaunojas garša, smarža, astmas zāļu lietošana kļūst efektīvāka, līdz ar to mazinās ikdienā nepatīkamie astmas simptomi. Diemžēl aptuveni 40 procenti astmas slimnieku ignorē diagnozi un turpina smēķēt, kas pasliktina ārstēšanās prognozi.

Taču pēdējā laikā arvien biežāk redzu, ka astmas pacienti Latvijā cenšas atbrīvoties no kaitīgā ieraduma, īpaši gados jauni vīrieši, un te pozitīva ietekme ir arī stingrāk noteiktajiem smēķēšanas ierobežojumiem. Piemēram, pēdējā mēneša laikā smēķēt pārtraukuši divi mani pacienti, un viņiem stimuls to darīt bija ceļojums uz ASV, kur smēķēšana, kā zināms, tiek ļoti limitēta. Tātad smēķēšanas ierobežojumiem ir ļoti liela nozīme sabiedrības veselības uzlabošanā. Jācer, ka nākotnē tie kļūs vēl stingrāki un palīdzēs atbrīvoties no smēķēšanas postošās atkarības arvien lielākam cilvēku skaitam.